Kaut kad nupatnupat P pamanījusies izmainīties. Parādījusies milzu mērķtiecība, bet manis liktie šķēršļi viņas idejām (9os vakarā nenākt mājās no sporta centra, palikt dzīvot pie šuvējas) izsauc pūķēna dusmas, viņa man dusmās sit, kad paņemu opā. Nolaista lejā pārliecināti dodas uz mērķi (pusceļā starp mūsu un šuvējas māju pagriežas un iet pie šuvējas), viss pofig - mamma, mašīnas un kukuļošana.

Divi varianti:
a) nekur neiet un gaidīt, kad pāries;
b) visur iet un gaidīt, kad pāries :D.

Ievelku elpu un nedusmojos. Vakar sporta centrā tādu psihojošu stiepu apģērbties un balsī smējos. Beidzot arī mans divgadīgais bērns izpildād (zemē gan neizplājas) un kviec.