If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

laimīgi esmu pārvilcies atpakaļ četrās sienās.

klubā bija sajūta, ka šovakar sarīkots visneglītāko cilvēku contest - visur kur vien skaties kautkādi fui-cilvēki™ mēģina izpildīt kautkādas kustības, kas, ar piecminūtes kavējumu, veiksmīgi iekļaujas mūzikas ritmā.

var jau būt tādēļ, ka es vairs (kopš gada) nakstklubos nepiedzeros, varjaubūt tādēļ, ka sēdēju ar vissmukāko meiteni (mans draugs - nekniebtu - kautvai iekš "es, viņa, vientuļa sala, kniebties uj kā gribas" situācija, jo es nekad nepišu draugus - vo) visā klubā pie viena galdiņa un runājām par to, ka laime un laime nav viens un tas pats.

vienvārdsakot kā saka mīļotā māsica - es ir estēts.

pošļi visi idioti nafig - paņēmu taxi un pārbraucu dzert.
smaidīt vienatnē ir cool.

čin čin!

p.s. nu kāda jēga vilkties uz klubu, pieliet seju (desmitreiz dārgāk kā to var izpildīt vienatnē, vai patīkamā kompānijā), neiepazīties ne ar vienu, jo esi pārlējis jēgu un līgojies un neinteresants un tad varbūt iepazīties ar kādu, kas nākamjā rītā iespējams iepatiksies, bet vistacamāk, ka ne un nāksies pirkt tableti (sev vai viņai), kas maksā vairāk kā nostrādāta diena. vienvārdsakot - visa tā mentalitāte ir fui.

fui fui fui..