| |
[3. Nov 2022|14:11] |
Salasīju irbenes, izsaldēju, vienalga rūgtas pēc vella. Ļoti skaistas, tādas sasalušas, dziļi sarkanas, ideāli apaļas lodītes. Sablenderēt, izkaltēt, vai atstāt tādas smukas.
Staigājot suns atnesa stirnas kāju, apgrauzta, bet vēl ar locītavām un ādu uz apakšstilba. Stiepa līdzi kādu pus kilometru. Vēlāk satikām stirnas. Pamanīju ātrāk par suni, bet viņas mani jau bija pamanījušas. Sāka mukt apmēram 20 m attālumā, paspēju suni pieturēt, palaidu vaļā, kad pagājām garām vietai kur stirnas aizbēga, suns ieskrēja krūmos, bet bija atpakaļ pēc minūtes. Pēc ~40 minūtēm braucu ar mašīnu divus kilometrus tālāk un ceļa malā stāv trīs stirnas, 7-10m no ceļa, stāv un skatās, piestāju un abi ar suni skatāmies uz stirnām, stirnas skatās uz mašīnu kurā sēžu es un suns. Aizbraucu, stirnas palika ceļmalā. Trīs kilometrus tālāk pašā ceļmalā stāv trīs zirgi(aiz elektriskā gana), arī skatās uz ceļu, izbāžot roku pa logu varētu uzcienāt zirgus ar āboliem, nepiestāju, jo nepārskatāmā līkumā, suns izskatījās izbrīnīts. |
|
|
