sarkanvilks

Oriģināls vācu valodā

1. Freude, schöner Götterfunken,

Tochter aus Elysium!

Wir betreten feuertrunken,

Himmlische, Dein Heiligtum.

Deine Zauber binden wieder,

Was die Mode streng geteilt,

Alle Menschen werden Brüder,

Wo Dein sanfter Flügel weilt.

Chor.

Seid umschlungen, Millionen!

Diesen Kuß der ganzen Welt!

Brüder, überm Sternenzelt

Muß ein lieber Vater wohnen!

2. Wem der große Wurf gelungen,

Eines Freundes Freund zu sein,

Wer ein holdes Weib errungen,

Mische seinen Jubel ein!

Ja, wer auch nur eine Seele

Sein nennt auf dem Erdenrund!

Und wer’s nie gekonnt, der stehle

Weinend sich aus diesem Bund!

Chor.

Was den großen Ring bewohnet,

Huldige der Sympathie!

Zu den Sternen leitet sie,

Wo der Unbekannte thronet.

3. Freude trinken alle Wesen

An den Brüsten der Natur;

Alle Guten, alle Bösen

Folgen ihrer Rosenspur.

Küsse gab sie uns und Reben,

Einen Freund, geprüft im Tod;

Wollust ward dem Wurm gegeben,

Und der Cherub steht vor Gott.

Chor.

Ihr stürzt nieder, Millionen?

Ahnest du den Schöpfer, Welt?

Such' ihn überm Sternenzelt!

Über Sternen muß er wohnen.

4. Freude heißt die starke Feder

In der ewigen Natur.

Freude, Freude treibt die Räder

In der Großen Weltenuhr.

Blumen lockt sie aus den Keimen,

Sonnen aus dem Firmament,

Sphären rollt sie in den Räumen,

Die des Sehers Rohr nicht kennt.

Chor.

Froh, wie seine Sonnen fliegen

Durch des Himmels prächt’gen Plan,

Laufet, Brüder, eure Bahn,

Freudig, wie ein Held zum Siegen.

5. Aus der Wahrheit Feuerspiegel

Lächelt sie den Forscher an.

Zu der Tugend steilem Hügel

Leitet sie des Dulders Bahn.

Auf des Glaubens Sonnenberge

Sieht man ihre Fahnen wehn,

Durch den Riß gesprengter Särge

Sie im Chor der Engel stehn.

Chor.

Duldet mutig, Millionen!

Duldet für die beßre Welt!

Droben überm Sternzelt

Wird ein großer Gott belohnen.

6. Göttern kann man nicht vergelten;

Schön ist’s, ihnen gleich zu sein.

Gram und Armut soll sich melden,

Mit den Frohen sich erfreun.

Groll und Rache sei vergessen,

Unserm Todfeind sei verziehn,

Keine Tränen soll ihn pressen,

Keine Reue nage ihn.

Chor.

Unser Schuldbuch sei vernichtet!

Ausgesöhnt die ganze Welt!

Brüder, überm Sternenzelt

Richtet Gott, wie wir gerichtet.

7. Freude sprudelt in Pokalen,

In der Traube goldnem Blut

Trinken Sanftmut Kannibalen,

Die Verzweiflung Heldenmut--

Brüder, fliegt von euren Sitzen,

Wenn der volle Römer kreist,

Laßt den Schaum zum Himmel spritzen:

Dieses Glas dem guten Geist.

Chor.

Den der Sterne Wirbel loben,

Den des Seraphs Hymne preist,

Dieses Glas dem guten Geist

Überm Sternenzelt dort oben!

8. Festen Mut in schwerem Leiden,

Hilfe, wo die Unschuld weint,

Ewigkeit geschwornen Eiden,

Wahrheit gegen Freund und Feind,

Männerstolz vor Königsthronen, --

Brüder, gält' es Gut und Blut--

Dem Verdienste seine Kronen,

Untergang der Lügenbrut!

Chor.

Schließt den heil’gen Zirkel dichter,

Schwört bei diesem goldnen Wein:

Dem Gelübde treu zu sein,

Schwört es bei dem Sternenrichter!

9. Rettung von Tyrannenketten,

Großmut auch dem Bösewicht,

Hoffnung auf den Sterbebetten,

Gnade auf dem Hochgericht!

Auch die Toten sollen leben!

Brüder, trinkt und stimmet ein,

Allen Sündern soll vergeben,

Und die Hölle nicht mehr sein.

Chor.

Eine heitre Abschiedsstunde!

Süßen Schlaf im Leichentuch!

Brüder, einen sanften Spruch

Aus des Totenrichters Mund.

Brīvs latviskais tulkojums

Prieks, tu gaisma dievišķīgā,

Paradīzes lolojums!

Ugunīgi noreibuši,

Templī tavā ienākam.

Tava vara atkal vieno,

Kaut gan daudz kas šķīra mūs,

Un zem taviem spārniem platiem,

Visi ļaudis brāļi būs.

Koris

Miljons ļaužu, apskaujieties!

Visai pasaulei šis skūpsts!

Brāļi, tur virs zvaigznēm augstu,

Jābūt Tēvam, kas mīl mūs!

Kam ir veiksme smaidījusi,

Iegūt drauga draudzību,

Kas ir daiļu sievu guvis,

Nāciet mūsu svinībās!

Jā, pat tas, kurš vienu dvēs’li

Sauc par savu pasaulē!

Bet, kam tas nekad nav bijis,

Jāpamet mūs nožēlā!

Koris

Visi, kas ir lielā lokā,

Pievilcību godiniet!

Vedina pie zvaigznēm tā mūs,

Tur, kur Nezināmais mīt.

Prieku bauda visas būtnes,

Dabas krūts tās aplaimo;

Visiem labiem, visiem ļauniem

Rozēm kaisīts prieka ceļš.

Tas mums skūpstus, vīnu deva,

Draudzību, kas nāvi veic;

Un pat tārpam bauda dota,

Dievs redz pat vismazāko.

Koris

Miljons ļaužu, nesērojiet,

Vai Jūs Dievu neredziet?

Meklējiet to zvaigznēm pāri!

Viņpus zvaigznēm jāmīt tam.

Par prieku sauc to stipro dziņu,

Kas mīt dabā mūžīgā.

Prieks griež arī laika ratu

Lielā pasaules pulkstenī.

Puķes diedzē tas no sēklām,

Debesjumā zvaigznītes,

Sfēras griež tas tajās tālēs,

Kuras nesniedz mūsu acs.

Koris

Priecīgi kā saules kustās

Debess plānā brīnišķā,

Ejiet, brāļi, savu ceļu,

Uz uzvaru kā varoņi.

Patiesības uguns blāzmā

Uzsmaida tas pētniekam.

Tikumības stāvā kalnā

Cietēju tas vedina.

Pašā ticības kalna galā

Plīvo prieka karogi,

Cauri nāves vārtu spraugām

Eņģeļu korī redzam to.

Koris

Miljons ļaužu, pacietieties!

Labāka pasaule gaida mūs!

Tur virs zvaigžņu debesjuma

Lielais Dievs mūs atalgos.

Dieviem nevar atlīdzināt;

Labāk būsim tā kā tie.

Nāciet trūcīgie un skumjie,

Priecāsimies kopā mēs.

Dusmām, atriebībai jāgaist,

Naidniekam ir jāpiedod,

Asaras nav viņam jāvēl,

Nožēlā nav jāmokās.

Koris

Parādgrāmatas mums jāaizmet!

Jāizlīgst visai pasaulei!

Brāļi, tur virs debessjuma

Tiesā Dievs tāpat kā mēs.

Prieks lai glāzēs dzirkstot ielīst,

Vīna ogu zeltasins

Lēnību sniedz kanibāliem,

Varonību bažīgiem -

Brāļi, celieties no krēsliem,

Jums kad vīna ragu sniedz,

Līdz pat debesīm lai puto:

Labam garam glāze šī.

Koris

Tam, kam zvaigznes lokus apvij,

Eņģeļi kam himnu dzied,

Celsim glāzi labam garam

Pāri zvaigžņu jumam tam.

Cietu gribu lielās bēdās,

Palīdzību cietējiem,

Zvēresti lai mūžam spēkā,

Taisnīgums pret visiem viens,

Vīra lepnums lai pret troņiem, -

Lai vai kas mums draudēt var -

Nopelni lai saņem kroni,

Iznīcību melkuļi.

Koris

Slēdziet ciešāk loku svēto,

Pie zelta vīna zvēriet jūs:

Solījumam uzticību glabāt,

Zvēriet zvaigžņu tiesā jūs!

Glābšanos no tirānu važām,

Augstsirdību pret neliešiem,

Cerību vēl nāves gultā,

Žēlastību tiesā pēdējā!

Jādzīvo pat mirušajiem!

Brāļi, dzeriet, piebalsojiet,

Visus grēkus jāpiedod,

Un ir ellei jāpazūd.

Koris

Ak, tu gaišā atvadu stunda!

Saldu dusu līķautā!

Brāļi, vēlam rāmus vārdus

Nāves tiesā pēdējā.