mazinais_ezis

Es kustos pilnīgā autopilotā, es nesaprotu, kā es kaut ko vispār paspēju izdarīt. Steiga liekas nereāla, un es vispār nespēju uz neko nokoncentrēties. Rītdien nodošu asinsanalīzes, varbūt tur atklāsies lielais noslēpums, nogurumam un autopilotam. Man gan ir pārliecība, ka pie vainas ir kaut kāda mana sūdainā personība, vai arī psihiskie traucējumi. Visu priekšvēlēšanu laiku biju tik notrigerēts, ka rītu sāku ar bimbāšanu. Man tas viss ir tik šausmīgi apnicis, tas ir vājprāts, bet jo vairākes daru, jo vairāk es nogurstu. Jūtos kā kāmis kurš iesprūdis savā ritenī un varu tikai skriet un skriet un skriet un skriet. Visa ir tik šausmīgi par daudz, par daudz. Jāiet drīz skatīties filma. Sāp pēdas no tā cik daudz staigāts. Esmu gatavs atplīst, bet zinu, ka pa nakti atkal modīšos augšā.