|
augustus 15., 2019
 | 20:58 - vdt "venēra kažokādā"
ok, šis beidzot bija kaut kas, lai gan šķietami ieberzisks (tādēļ, ka duoizrāde), tomēr vietās smieklīgs. beigās nepatika lomu switchošana, un ne-konsistentie trokšņi (mūzika, nokrišņi) pēc tam, kad noslēdzās ievads ar telefonu spīdināšanu, meklējot ieeju un spīdinot viens otram sejā. un tas čalis nescenāristiski ielauza krēslam kāju. es ieņirdzos. zālē klusums. tad viņš noņem krēslu no podesta un mēģina ielocīt atpakaļ. to gan kāds pamanīja.
vai arī man vienkārši patika materiāls/mazā vēlme pamēģināt mazohu, vai alsiņas un tērpi, vai plāni pēc izrādes satikties (kuri 15 minūtes pirms paklanīšanās saslēgtiem rokudzelžos atcēlās).
"mēs esam viegli izskaidrojami. bet, tas kas nav viegli, ir atbrīvoties no tā, kas mēs esam."
"
- kā mūsdienās sauc otro pusīti?
- pakaļa
"
"jo vairāk padodas, jo vairāk kontrolē"
"bet vai tā ir simboliskā kafija? - jā, melnā."
"te ir daudz vietas zem ūdeles."
"tu gribi nevis sievieti, bet viņas kažoku."
"nevajag drāzties ar dievietēm"
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
