29. · februāris

You'll have to face it, the endings are the same however you slice it. Don't be deluded by any other endings, they're all fake, either deliberately fake, with malicious intent to deceive, or just motivated by excessive optimism if not by downright sentimentality.
The only authentic ending is the one provided here:
John and Mary die. John and Mary die. John and Mary die.

*

So much for endings. Beginnings are always more fun. True connoisseurs, however, are known to favour the stretch in between, since it's the hardest to do anything with.
That's about all that can be said for plots, which anyway are just one thing after another, a what and a what and a what.
Not try How and Why.

***

"Women's Novels"

I no longer want to read about anything sad. Anything violent, anything disturbing, anything like that. No funerals at the end, though there can be some in the middle. If there must be deaths, let there be resurrections, or at least a Heaven so we know where we are. Depression and squalor are for those under twenty-five, they can take it, they even like it, they still have enough time left. But real life is bad for you, hold it in your hand long enough and you'll get pimples and become feebleminded. You'll go blind.

"Laimīgās beigas"

Bet tev jāatzīst, beigas ir vienādas, lai kā arī tās pagrieztu. Neļauj sevi maldināt ar kādām citām beigām, tās visas ir neīstas, vai nu tīši viltotas ar ļaunprātīgu nodomu apkrāpt, vai arī pamatotas ar pārlieku optimismu, ja ne gluži atklātu sentimentalitāti.
Vienīgās autentiskās beigas ir tās, kas dotas šeit:
Džons un Mērija mirst. Džons un Mērija mirst. Džons un Mērija mirst.

*

Tik daudz par beigām. Sākumi vienmēr ir patīkamāki. Tomēr īsteni lietpratēji dod priekšroku starpposmam, jo ar to ir visgrūtāk kaut ko iesākt.
Tas arī ir viss, ko var pateikt par sižetiem, kas jebkurā gadījumā ir tikai viena lieta pēc otras, kas un kas un kas.
Tagad pamēģini Kā un Kāpēc.

***

"Sieviešu romāni"

Es vairs negribu lasīt neko skumju. Neko vardarbīgu, neko uztraucošu, neko tamlīdzīgu. Nekādu bēru pašās beigās, lai gan kādas drīkst būt pa vidu. Ja jābūt nāvēm, lai ir atdzimšanas vai vismaz Paradīze, lai mēs zinām, kur esam. Nomāktība un netīrība ir tiem, kas jaunāki par divdesmit pieciem gadiem, viņi to spēj izturēt, viņiem tas pat patīk, viņiem vēl ir atlicis pietiekami daudz laika. Bet īstā dzīve nāk par sliktu, turi to rokā pārāk ilgi un dabūsi pūtītes un kļūsi garīgi atpalicis. Tu kļūsi akls.