Masu pasākumi ērtāk ir apskatāmi pa TV. Ne tev stampāšanās pa pūli, ne tev krāšņais skats uz Notikumu pa divu centimetru šķirbu starp priekšā stāvošā kunga ausi un viņam blakus stāvošās kundzes cepuri, ne bezgalīgās gaidīšanas, kad tad vienreiz sāksies.
Protams, izpaliek piedzīvojumi. Senās dienās bijām Kuldīgā pilsētas svētkos, gaidījām, kad pa
ĻeņinaLiepājas ielu nāks parāde. Protams, ka parāde nenāk. Tā nu viņi visu nometīs un nāks, kā tad. Jauniešiem tad bija kādi gadi +/- trīs. Dīdījās, dīdījās, līdz saķērās roķelēs un tamborēja meklēt parādi. Pa vienam brist pūlī neuzdrošinājās, bet abi kopā - uz priekšu.
No svētkiem neko citu neatceros, tikai divus rokās saķērušos bērnus, kuri dodas meklēt solīto brīnumu pasaulē, kuru pilnīgi nepazīst.
Nujā, caur TV šitādu joku nedabūt gatavu.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}