as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

harmoniju viesuļvētras.

es paslēpšos piparmētrās.

nekādi dzinējsuņi nesadzīs.

pāries, protams, ka pāries.

vienkārši vēl tik maza un zaļa

lai apzvērētu, ka nesadzīs

neskaties tā, nu nebaries

mīlestības lielgabalgaļa

upursārti pie paradīzes vārtiem

purpursārti

poētiskas pareizrakstības kļūdas

cik daudziem jāpaliek

žņaugtiem, nosistiem, pakārtiem

līdz beidzot nekas cits neatliek

zināt, cik ļoti dzīvot vērts

jo kaut kas tevī

pavisam dziļi

palicis neatvērts.

 -

apsniguši jumti zem neredzamām debesīm

iepretīm kaila meitene logā smēķē

punkts no kura nav iespējams novilkt līniju

bezgalība ieskauj esamības zibšņus

pēdējā tramvaja bremžu atbalsis tālumā

baznīcas slēgtas. dievam jāizguļ bezmiegs

ēnas piepēdo pagalmus un elpo tik skaļi

it kā vakars būtu vizīte pie ārsta, kur

jāsadzird liekie trokšņi krūtīs

sarkana kreppapīra puķe

kāda skursteņslauķa atraidītas mīlestības zīme

kaila meitene noskūpsta ledainu stiklu

cigarete lido un iezīmē ceļu uz zemi

variācija par krītošu zvaigzni

un es vēlos

nekad vairs neko tik ļoti nevēlēties

 -

nerunāsim par mīlestību

lai viņa paliek sieviešu žurnāliem un klasiķiem

neaprunāsim

lai paliek laimīgiem un vientuļiem

pēc šitādām sarunām allaž sāp vēders

un neklusēsim

tas zelts ir indīgs

nestāstīsim par bērnības traumām

lai viņas paliek sieviešu žurnāliem un psihoterapeitiem

nemulsīsim.

nemudrīsim visu uzreiz un līdz galam.

pirmais randiņš ar spoguli

uzreiz jau nevajag lauskas

ar mūziku aizbāztas ausis un vīnu

šitam te, mūsējam galdiņam

mēs samaksāsim.

o jā.

drusciņ vēlāk.

iezvanās mobilais telefons.

savienojums draņķīgs.

zonas nav.

vai varbūt.

kādam vienkārši nav ko teikt.

 -

asaru donoru pilnas avīzes

nāc, padzīvosim svešas dzīves

tramvajos palaidīsim apsēsties savas izlietotās ēnas

apsēdīsim pamestas ēkas

kad atbalss ierunāsies vēl pirms tevis

kad rīts pienāks pirms vakara beigām

kad būs tik auksti, tik auksti, lai nesaltu vairs

iedomāti tiesneši skaitīs līdz trīs

tad kad tagad neskaitīsies

gaisā lidināsies

šitie te

sniega gabaliņi

piesals pie vaigiem

salīgi baigiem

un kā jūs ar tēti satikāties

jautās mazais radījums rozīgā krāsā

tad mēs viņu aizvedīsim

uz trakonamu un sakursim ugunskuru uz jumta

lai stāstītu, ka reiz ziemas bija tik aukstas

ka dūraiņi dūrās plaukstās un segas savilkās čokurā

bija spiesta lieta

saspraust ādā brīnumsvecītes

un izsmēķēt otru

 -

tu vari iegūt gandrīz visu

kaut gandrīz allaž būs vairāk par visu

un nekad neieraudzīt cilvēku skatienus

no kuriem kāds tikko atvadījies

atstāti mulsā klusumā. divvientulībā ar pēdu nospiedumiem.

vai viņi izskatās tāpat kā tu

un galu galā kā izskaties tu pats

kad neskaties spogulī un neiestingsti mirkļa simtdaļā

neizsaiņotu dāvanu teorētiski

nesalīdzināmi kairais saturs

atbildes uz neuzdotiem jautājumiem

perfekti noslīpētas smok svešās rīklēs

vai tad tev nepiederēja gandrīz viss?

pasapņot bēniņu putekļos.

šķaudot par savu taisnību

ja tu domā, ka šis ir pārmetums

nē... tad pārpratums

es plānoju aizbraukt ar nākamo jumtu.

bez piecām.

gandrīz

divpadsmitos.

-

es redzēju švīkas uz tavas ādas

miniatūru vilcienu sliedes

ej stāsti citiem, ka asinīs netiek

svešinieku izelpots gaiss

es dzirdēju elsas tumsā

aizkavējušos gājputnu spārnu vēdas

nevajag. tikai nevajag.

tu esi kaķis. es būšu maiss.

un pie velna kājslauķu filozofijas

vienreiz lietojamus kabatslakatiņus

un ja nu tikai asaras atlaiž grēkus?

ej mājās. metas jau gaišs.

 -

signālugunis aizslīd gar sānu

kāds deg, mirst, dzimst, kāds notiek

kaili koku pirksti zari

atmiņas par tiem, kas ligzdo dienvidos

baltus pulverīšus uzlasīt naudas zīmēm

sniegu un no skaļiem vārdiem nobirušu cukuru

sūrstoša deguna gļotāda

smaržas atrofējas pirms pagūst pārvērsties domās

peace and love. revolucionāra vienaldzība.

šī saruna nemaz nedrīkst būt par pieķeršanos.

drīzāk kaut kas no radio pasaku vīra

monotona siltuma.

tagad čuči, mazais draudziņ.

pirms kāds neiekož mēlē.