no alauksta izlien žirafe ar dziesmu odna palka, dva struna, ja hozjain vsja strana, bet piecas tuklas, segu kuvēros satinušās grāmatvedes, kuru brillēs atspīd viss satezeles zelts, viņai piebalso. baigā rokopera. nesaprotu, ko tie cilvēku tūkstoši ar atplestām mutēm tur vēl sēž, laikam auni. es jau sen būtu aizplēsis uz kādu pļaviņu, izklājis sedziņu ar šņabi un desmaizēm, un klausītos dziesmas ar pantiņiem un piedziedājumu.