diena nekāda labā nebija. slima esmu kapitāli, rīt man ofic būs temperatūra, bet es tāpat, kā vienmēr, vilkšos uz skolu.
izdevumi aptiekā: 5,85 un vēl atmaksai par visas dienas garumā gurkstošo vēderu - daim ap 19.00. vsp es esmu dusmīga.
es noskaitīju dzejpli, jā to pašu agoniju, un man paziņo, ka nebija izteiksmes... bet ne jau visi var būt daiļrunātāji... ak dievs. man bija jāskaita ar mirdzošām, cerību pilnām actiņām, priecīgā balstiņā, kā pie eglītes 3 gadīgai meitenītei dāvanu gaidot?
mūzikas skolā beidzot atklāju kas man negāja ar romanci, tiku nolamāta par to, ka klusiņām varu pateikt atbildi uz jautājumu, bet tiklīdz man jāsaka skaļi, es pat vairs neatceros, kur esmu.
vēl būtībā 2 vai 3 cilvēki uzzināja, ka manam tēvam šodien būtu dzimšanas diena. un es kādas 20 reizes knapi valdīju asaras un 2 apraudājos /un vienā no tām elīna uz mani dīvaini skatījās, jo es parasti raudu, kad kaut kas nesanāk, vai ja kāds uz mani kliedz.
un es, nolādēts, ienīstu savu seju. un ne jau dēļ deguna.

un es pat nezinu, ko es viņam dāvinātu, ja viņš būtu.