Vīns un rasējumi, ak, beibes - ja tā paskatās, nekas diži daudz nav mainījies, kaut gan man jau krietnu brīdi pieder diploms [smukos sarkanos vāciņos, tiesa gan, sviestmaizi ietīt nevar, taču ērti sist mušas] un rasēšanas kursu es izgāju gadus trīs atpakaļ.

Ieritināties kādam klēpī un iemigt, tas būtu labi [nez, kur mana kādreizējā sociālā dzīve pašķīda, taisni vai skumji; vēl nesen taču bija tie līdz rītam ieilgušie divvientulīgie vakari ar labu alkoholu un jūtūbes nebeidzamo sortimentu, a tagad no izbijušās godības ir palicis tikai alkohols un jūtūbe, turklāt ar nospiedošu alkohola pārsvaru, lol, pārsteidzoši]. Dzīvojieties.