180 |
[3. Apr 2018|18:19] |
man bērnībā šķita, ka aktierim ir viena no bīstamākajām profesijām pasaulē. es domāju, ka nāve filmās ir īsta nāve. nevarēju iedomāties, kā kāds var izlemt strādāt par aktieri, ja režisors filmā jebkurā brīdī var izlemt, ka tevi ir jānošauj. filmēšanās likās ļoti bailīga. bet man bērnībā vispār bija ļoti bail no nāves: es atceros, ka bērnudārzā, kad vajadzēja izvēlēties profesiju, kurā gribētu strādāt, es teicu, ka būšu taksometra šoferis (to audzinātāja izlaidumā pieteica mikrofonā visai zālei). ilgi galvā pirms tam rēķināju, kura no man zināmajām profesijām ir ar vismazāko nāves potenciālu. |
|
|
Comments: |
| From: | x_f |
Date: | 3. Aprīlis 2018 - 21:22 |
---|
| | | (Link) |
|
Ir tāds aņuks, kur dīva režisoram saka, ka viņa ir pietiekami svarīga, lai izrādes laikā viņai pasniegtu īstu šampanieti, nevis butaforiju. Režisors atbild: "Labi, bet tad trešajā cēlienā jums arī būs jāmirst īstenībā." | |