June 2012   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30

Spēlē uz jūtām.

Posted on 2010.07.04 at 18:42
Garīgais: nokaitināta
Tags:
Oma katru dienu staigā pakaļ un uzmācas - kad tad es braukšot prom (pavisam)? Nu un ko lai saku? Drīz. Neko citu izdomāt nevaru. Tad sākas asaras un čīkstēšana, ka es aizvedīšot viņas mazmazdēliņu prom un viņi visi te nomiršot. Ka no skumjām sajukšot prātā. Ka mana māte vispār palikšot ļauna no pārdzīvojumiem un tā tālāk. Nu bet ko es varu darīt? Vai tiešām viņi domā, ka es te dzīvošu mūžīgi un vispirms sagaidīšu, kad visi nomirst (pfu pfu pfu) un tad?
Man gribas savu dzīvi. Man gribas savu ģimeni.
Tikai nez kāpēc es jūtos par kaut ko vainīga....?
Brīžam veci cilvēki ir vienkārši neizturami. Lielākoties. Gandrīz vienmēr.

Comments:


kaķu draugs
Jauns ķērciens [info]aspirins šajā 2010-07-04 19:29 (Links)
par laimi, pēc būtības, mums jāatbild tikai katram par savu dzīvi :)
džamila
Jauns ķērciens [info]dzha šajā 2010-07-04 22:53 (Links)
man skjiet tam nav saistiiba ar vecumu, driizaak cilveka individuaalo vientuliibas sajuutu (vai nesajuutu). dazhi arii jauni esot visu baidaas pazaudeet :) bet biezhaak tas laikam kopaa ar vecumu, jo ir zaudeeshanas pieredze. so, omiitei tak piedodami...
dienas gaisma
Jauns ķērciens [info]varavikstne šajā 2010-07-04 23:07 (Links)
viņai jau vēl paliek opītis, mani vecāki un brālis ar sievu :D
Previous Entry  Next Entry