kārtējo reizi ar novēlošanos, bet nerakstīt nevaru atļauties. ir taču jāatstāsta, kaut vai sev pašai par prieku.
tātad patiesībā tas viss izvērsās daudz īsāk, nekā biju domājusi. Rīgā iebraucu 18.20. tad taisnā ceļā uz Andrejsalu, pa ceļam ieskrienot veikalā pēc enerģijas dzēriena un ikdienišķajām cigaretēm. satiekos ar Aivu, Nūģi un Jāni, visi mēs priecīgi pēc ilgās neredzēšanās un izštukojam doties interesantā meklējumos. pie Dirty Deal Cafe bija ļoti draudzīgi mīmi. jauki. tālāk jau es vairs neatceros secību un biežumu, kādā mēs apmeklējām Naivās izstādes, 'Točku', Mobilo muzeju, 'Vidi'. par Ponijpirti sākumā šaubījāmies, bet tad atmetām ar roku un metāmies smaržīgajos mutuļos, izšļakstījāmies un ēdām labichampi sarūpēto sēņzupu. es pat dabūju somu par velti, tas laikam tāpēc, ka esmu tik nereāli forša. un tad kā izbens no skaidrām debesīm, Aiva paziņoja, ka viņai jādodas, jo no rīta jābūt darbā (tabakas namā, starp citu (evil)). nu neko, pakaļa! tā nu mēs ar Nūģi un Jāni vēl pāris reizes papriecājāmies pa dažādām vietām, tai skaitā 'Biezpienu'. manu priekšlikumu par izkustēšanos ārā no Andrejsalas uz AB dambi vai kādu citu vietu, viņi ar īpaši lielu sajūsmu neuzņēma. nākot miegs un gribot mājās. kauns! skumīgi, nebiju ne uz Mīlestības saliņu, ne 'Kluso Dabu', pat vertikālais tramvajs gāja secen. tad es atklāju, ka man nav, kur palikt, jo naktsmāju devēju nevarēja sazvanīt. nācās doties uz centra pusi, uz citu 'Naktsmāju' apskati.
bija atlikušas vēl tieši deviņdesmit piecas minūtes līdz autobusam Rīga-Ventspils līdz Kandavas pagrieziens. gāju uz 6-11 parku pasēdēt, paklausīties, palasīties. nepagāja desmit minūtes, kad mani ievēroja divi Rīgas nakts dzīves gangsteri botās. aleluja - šie bija draudzīgi, PĀRĀK. nevarēju atkratīties no viņu piedāvātā sidra, nemaz nerunājot par viņiem pašiem.
beigu beigās laimīgi tiku autobusā un mierīgi, mūzikas pavadījumā, izkāpu pieturā. tad māte atbrauca pakaļ tieši pēc stundas un desmit minūtēm, nevis 'tūlīt' kā solījās, aizmigusi bija. un man likās, ka mani uz morgu būs jāved tā sala dēļ. nākamajā rītā Emīls paziņoja, ka sapņojis par to, kā mani nogalina mežā un viņam par to paziņo sociālie darbinieki. skaisti, tad jau laikam labi, ka nebraucu ar stopiem.
kopumā tas bija forši, paldies tiem, kas bija ar mani un tiem, kurus pa vidu satiku, par jauko vakaru.
tas arī būtu viss. tiem, kas izlasīja - paldies. tiem, kas nē - ejiet dirst.
:*
tātad patiesībā tas viss izvērsās daudz īsāk, nekā biju domājusi. Rīgā iebraucu 18.20. tad taisnā ceļā uz Andrejsalu, pa ceļam ieskrienot veikalā pēc enerģijas dzēriena un ikdienišķajām cigaretēm. satiekos ar Aivu, Nūģi un Jāni, visi mēs priecīgi pēc ilgās neredzēšanās un izštukojam doties interesantā meklējumos. pie Dirty Deal Cafe bija ļoti draudzīgi mīmi. jauki. tālāk jau es vairs neatceros secību un biežumu, kādā mēs apmeklējām Naivās izstādes, 'Točku', Mobilo muzeju, 'Vidi'. par Ponijpirti sākumā šaubījāmies, bet tad atmetām ar roku un metāmies smaržīgajos mutuļos, izšļakstījāmies un ēdām labichampi sarūpēto sēņzupu. es pat dabūju somu par velti, tas laikam tāpēc, ka esmu tik nereāli forša. un tad kā izbens no skaidrām debesīm, Aiva paziņoja, ka viņai jādodas, jo no rīta jābūt darbā (tabakas namā, starp citu (evil)). nu neko, pakaļa! tā nu mēs ar Nūģi un Jāni vēl pāris reizes papriecājāmies pa dažādām vietām, tai skaitā 'Biezpienu'. manu priekšlikumu par izkustēšanos ārā no Andrejsalas uz AB dambi vai kādu citu vietu, viņi ar īpaši lielu sajūsmu neuzņēma. nākot miegs un gribot mājās. kauns! skumīgi, nebiju ne uz Mīlestības saliņu, ne 'Kluso Dabu', pat vertikālais tramvajs gāja secen. tad es atklāju, ka man nav, kur palikt, jo naktsmāju devēju nevarēja sazvanīt. nācās doties uz centra pusi, uz citu 'Naktsmāju' apskati.
bija atlikušas vēl tieši deviņdesmit piecas minūtes līdz autobusam Rīga-Ventspils līdz Kandavas pagrieziens. gāju uz 6-11 parku pasēdēt, paklausīties, palasīties. nepagāja desmit minūtes, kad mani ievēroja divi Rīgas nakts dzīves gangsteri botās. aleluja - šie bija draudzīgi, PĀRĀK. nevarēju atkratīties no viņu piedāvātā sidra, nemaz nerunājot par viņiem pašiem.
beigu beigās laimīgi tiku autobusā un mierīgi, mūzikas pavadījumā, izkāpu pieturā. tad māte atbrauca pakaļ tieši pēc stundas un desmit minūtēm, nevis 'tūlīt' kā solījās, aizmigusi bija. un man likās, ka mani uz morgu būs jāved tā sala dēļ. nākamajā rītā Emīls paziņoja, ka sapņojis par to, kā mani nogalina mežā un viņam par to paziņo sociālie darbinieki. skaisti, tad jau laikam labi, ka nebraucu ar stopiem.
kopumā tas bija forši, paldies tiem, kas bija ar mani un tiem, kurus pa vidu satiku, par jauko vakaru.
tas arī būtu viss. tiem, kas izlasīja - paldies. tiem, kas nē - ejiet dirst.
:*
stāvoklis: mierīgs
dziedu līdzi: Simon & Garfunkel - Keep The Customer Satisfied
1 ir runājis | ie-valodot