Šonakt es, kamēr citi skrēja kaut kādu krosu, ar zaļu virtuli rokās skrēju viņu maršrutam perpendikulāri, šausmīgi smējos un pa ceļam satiku savu veco sākumskolu, kurā kaut kāda meitene, no kuras es sagaidīju nopēlumu par neesošu sporta tērpu un to virtuli, uzmudrināja mani un teica, lai lecu augstāk. Pēc tam, kad biju apskrējusi savu perpendikulāro apli, atgriezos sākumpunktā, un puika, kuram bija piederējis tas virtulis (es to paņēmu no lielas kastes, kurā bija daudz virtuļu), bija apvainojies un uzbēra man uz galvas visu to kasti virtuļu