“Gazeta Wyborcza” – 2006.09.25.

Andžejs Kubļiks

Pavasarī Putins baidīja Eiropas valstis, ka tad, ja tās nepiekritīs savu enerģētikas kompāniju pārdošanai Krievijas koncerniem, Krievija novirzīs savu gāzi un naftu uz Ķīnas un citu Āzijas valstu pusi. Tad Eiropai draudētu energoresursu trūkums un enerģijas cenu pieaugums. Tagad Kremļa enerģētiskā diplomātija iedzen ķīli starp Eiropu un ASV.

Pēc tikšanās ar Francijas un Vācijas vadītājiem Vladimirs Putins apsolīja, ka Eiropa varētu saņemt ievērojamu daļu izejvielu no gigantiskajām Štokmana atradnēm Barenca jūrā. “Ar to nodarbojas Gazprom un lēmums par to varētu tikt pieņemts tuvākajā laikā,” Putins paziņoja preses konferences laikā pēc galotņu sanāksmes. No Štokmana atradnēm ir paredzēts iegūt 70 miljardus kubikmetru gāzes gadā (tas ir 5 reizes vairāk nekā gāzes gada patēriņš Polijā). Putina ieskatā eksports uz Eiropu varētu sasniegt 25 līdz 45 miljardus kubikmetru, proti, vairāk nekā pusi Arktikas gāzes gada ieguves. Putins piebilda, ka par tādu Krievijas gāzes stratēģijas izmaiņu esot lūgusi kanclere Angela Merkele.

Tas Vašingtonā izraisītu neapmierinātību. Savienotās Valstis, kuras tuvākajos gados sāks importēt arvien vairāk gāzes, daudz dara,lai izveidotu šīs izejvielas starptautisko tirgu ar ieceri par sašķidrinātās gāzes transportēšanas iespēju. Ieceri īstenot nav iespējams bez Krievijas līdzdalības, kurai ir lielākās gāzes rezerves pasaulē. Šajā plānā svarīgāko vietu ieņem Krievijas atradņu gāzes piegādes pāri Atlantijas okeānam uz ASV. Tehnoloģiju un gigantiskās naudas summas investīcijām Barenca jūrā Gazprom ir iecerējis iegūt no Rietumu koncerniem. Kandidātu sarakstā sadarbībai ar Krieviju Arktikas atradņu apguvē ir amerikāņu koncerni Chevron un ConocoPhilips, norvēģu Statoil un Norsk Hydro, kā arī franču Total. Tomēr jau gadu Gazprom atliek kārtējos termiņus trīs partneru izvēlei no šī saraksta, vienlaikus aizkavējot atradņu ekspluatācijas uzsākšanu. Amerikāņiem ir jārēķinās arī ar Arktikas gāzes trūkumu savām vajadzībām, ja tiem nāksies dalīties ar Eiropu.

Maskava sakļauj aplenkuma loku apkārt ASV arī no Klusā okeāna puses. Piecas dienas pirms tikšanās ar Širaku un Merkeli Krievijas varas iestādes nobloķēja lielu gāzes atradņu izmantošanu Sahalīnā, aizbildinoties ar vides aizsardzības likumu pārkāpumiem. Ar atradņu ekspluatāciju nodarbojas britu un holandiešu kopuzņēmums Shell, kā arī japāņu koncerni. Pirmajiem tankkuģiem ar sašķidrināto gāzi no Sahalīnas atradnēm vajadzētu sākt kursēt 2008. gada otrajā pusē. Pēc Krievijas varas iestāžu lēmuma šis plāns tagad ir nokļuvis zem jautājuma zīmes. Āzijas enerģētikas kompānijas jau ir sākušas meklēt alternatīvus energoresursu avotus. Tas sola gāzes trūkumu un cenu pieaugumu Klusā okeāna valstīm, tai skaitā arī ASV.

Pret Shell investīciju bloķēšanu Sahalīnā protestu ir izteikušas Eiropas Komisija, Japānas, Holandes un Lielbritānijas valdība. Savu satraukumu ir paudusi arī Vašingtona. Līdz šim Maskava oficiāli nav reaģējusi. Avantūru ar Sahalīnas atradnēm Kremlis izmantoja, lai nospēlētu politiskā elastīguma izrādi atsevišķiem izvēlētiem partneriem. Ceturtdien nāves bailes piedzīvoja franču koncerna Total vadītāji. Krievijas vides aizsardzības ministrijas pārstāvis paziņoja, ka ir iespējams atņemt licenci Arktikas naftas iegulu ekspluatēšanai grupējumam, kura galvenais līdzdalībnieks ir Total. Tāpat kā Shell investīciju gadījumā Sahalīnā, par iemeslu tiktu minēts kaitējums apkārtējai videi. Taču pēc ierašanās Parīzē uz tikšanos ar Francijas un Vācijas vadītājiem Putins nomierināja Total vadītājus. “Runas par licences atņemšanu Total ir vismaz pārspīlētas,” Putins teica par Krievijas varas iestāžu draudiem.