![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Tikai vienu. Vienu lietu nepārdodiet! Dvēseli. Liels, izgaismots plakāts aicina: 'Nopērc dzīvi!'. Tur, protams, ir citi vārdi - saldi kā medus, kā saldējums. Bauda redzei, hipnoze smadzenēm. Jā, un es arī, es arī, es arī! Man arī gribas, paskat - redz, kur viņiem visiem taču ir! Ar ko lai es būtu sliktāks? Stop. Prāta klusumu pārtrauc skaidri vārdi, bez pavēles. Saprāta balss. Sirdsbalss.
Ieklausos, dzirdu, saprotu. Bet iesprūstu kā pūks šaurajā bezizejā. Man jānomierinās. Jāļauj, lai šī sajūta izgaist. Tas notiek lēni.
Un tomēr - nē, dvēsele man neizputēs. Es visu naudu lieku stutēs.
Ieklausos, dzirdu, saprotu. Bet iesprūstu kā pūks šaurajā bezizejā. Man jānomierinās. Jāļauj, lai šī sajūta izgaist. Tas notiek lēni.
Un tomēr - nē, dvēsele man neizputēs. Es visu naudu lieku stutēs.
sajukums.
(""Dažkārt darbā," Klēra saka, braucot garām veikalam I. Magnin, kur viņa stādā, "skatoties, kā šie nebeidzamie sirmo matu viļņi aprij dārglietas un smaržas, man rodas savāda sajūta. Sķiet, es vēroju kādu milzīgu pusdienu galdu, ko ielenkuši simtiem ēdelīgu, mazu bērnu, kuri ir tik izlutināti un nepacietīgi, ka nevar pat sagaidīt, kamēr ēdiens tiks pagatavots. Viņiem jāsniedzas pēc dzīviem dzīvniekiem, kas nolikti uz galda, un jaizsūc barība tieši no viņiem."
(c)nu, Tu jau zini, kura grāmata ;] )