| Nov. 10th, 2008 02:39 pm datora bezgarumziimju seergas svaigi nopljauta zaale
zemes dumpiigie rugaaji iespiezjas peedaas
te nekas nav mainiijies
vecmaamulja skataas ziepju operas
ada, ne reizi nenolaizjot acis (shai zekjei veelaak vinja atkal noaardiiis lieko)
mazaa meitene puush ziepju burbuljus (dazjus seedinot uz spilveniem, reiz kaadam beidzot jaasanjemas nepaarspraagt)
teevs vaara ziepes. izvanda skapjus, met baltus palagus uz griidas. (atrod iires naudu un ikdieniskji piedzeras)
maate ar ziepjainu lupatu berzj flizes. (vinja nekad neko nepiedod. bet neko arii neatceras.)
'buus labaak,' vinja reizeem saka. kaut visiem ir labi kaa ir.
vecmaaminja pie visa vaino tumsneeju sirzju lauzeeju vai vecuma kaites (bet validols paliidz pret abiem)
meitene tic engjelju sazveerestiibai un savai izredzeetiibai
teevs nevaino neko. bet arii netic nekam. (nelaagi, ka neizdziivoti sapnji ir neiistas atminjas, a ko, dziive taada.)
maate. maatei mazajai reizi pa reizei gribas pieklauveet pie aadas un uzzinaat, vai tur iekshaa kaads ir.
'tu drebi.' kaads apliek ap pleciem siltu dreebi.
te skukjeens uz vanshu tilta ar paaris iedomu draugiem raugaas uz televiizijas tornii.
(liidziigi kaa disneja multfilmaa sniegbaltiite skataas uz pili)
vinjai ir taadas lielas, lielas zilas acis.
kad tu paaugsies, suutiisim uz skaistumkonkursiem, runaa lielie garlaiciigaas viesiibaas
rosols, skruuve, ilgi gaidiita torte, viens gabalinsh un nedabiski kjeercoshi smiekli
mani sauc. ir jaaiet. laika nav palicis daudz.
sheit vinja jau ir cita. suukaajamo konfekshu vietaa degoshi seerkocinji.
aizstaat niecinjus ar priecinjiem.
nesadzirdama balss. bet kaut kur noteikti vinjas dziive ir pasaules saakums un pasaules gals.
uz graniita plaaksniites rakstiits vecmaaminjas vaards, uzvaards, gadaskaitlji
ja samiedz acis, var saredzeet pavisam skaidri
'vienkaarshi marija', 'bagaatie arii raud', 'dona beizja' Leave a comment    |
