Kādas 10 dienas laikam jau ziemojam pie vecākiem.
Man jau līdz līdz līdz riebumam.

Siltums mūsu ciemā vēl nav. Bet vismaz ir potence, ka būs šovakar-rīt.
Gribu mājās.

M veseļojas.
P atkal slima.
Es taisu 3o variāciju par piparkūku mīklu, jo priekš M uz eglīti vajag smuku piparkūksirdi, savu individuālo bezglutēna, ibiomķ. Pirmā mīkla noēsta, otrā man neklausa, vajag trešo, bet ar sastāvdaļām dzimtajā mazpilsētā izrādās šauri,
Končas paciņai ne-slepeni abas kopā sataisījām un sasaiņojām.

Gribu mājās, savā gultā. Vienā gultā ar vīru.

Un vīramātes "veco" (gadu veco) telefonu arī nedabūju. Vismaz pagaidām. Līdz nākamajam gadam...

Vienīgais pozitīvais šitajā visā - mana mamma slimo, līdz ar to sēž gultā un cilvēkos nerādās, atbilstoši liek visus mierā. Un A nopirka man banānus. Tagad man ir banāni un sguščonka, mandarīni un šokolāde, krējums un olas, kompots un biezpiens ar putukrējumu, halva un piens. Un lašmaizītes. Ka tik būtu laiks to visu mierīgi izbaudīt.