Janvāris 21., 2013
| 19:04 Bet uz tās pašas feila nots - viss jau būtu labi, kam negadās, bet ir man viena tāda jaunajā komandā - Džūlija. Viņa ir kaut kas, es īsti nezinu kas, bet nu tur pa augstajiem plauktiem. Džūlija sēž aptuveni metra attālumā no manis, un sāk mani tracināt. Kādreiz, kad nebiju ar viņu vienā komandā, ļoti viņu apbrīnoju, jo viņa ir tāda sieviete, kāda es gribētu būt, kad izaugšu liela - ar spēcīgu balsi, pašapziņu, intelektuāla, vienmēr gaumīgi saģērbusies un zin par ko runā, turklāt visi respektē. Bet nu viņa ir arī gara, es varu dārdināt savu balsi cik gribu un izlikties baigi kompetentā, kurš tādu rūķi klausīsies? Bet enīvej, kopš ievācos jaunajā komandā, Džūlija visu laiku mani novēro. Un es te nerunāju par savu lielummāniju, tipa, visi uz mani skatās, i'm sexy and i know it. Katru reizi, kad paceļu telefonu, viņa pagriežas pret mani un skatās kā es runāju, kā tieku galā ar situāciju. Ja pie manis kāds atnāk runāties, viņa vienkārši bolās. Kad es aizieju pie kāda cita runāties, viņa atkal skatās. Un būtu kaut reizi pasmaidījusi, kad es uzķeru viņas skatienu. Pfft, kā tad. Ela gan domā, ka tās laikam manas iedomas, bet tiešām, tas ja vairs nav normāli, ka man jau bail pacelt telefonu ne tapēc, ka kāds uz mani bļaus un es feilošu, bet tapēc, ka zinu, ka ērglis jau sēžu savā pozīcijā un glūn. Man vienkārši sāk palikt bail, ka es tur tā feilošu vai neatbildēšu pēc kaut kādiem mistiskiem standartiem un viņa mani novāks no tās "key relationship" nodaļas. Pēc šīs dienas feila es tiešām iedomājos, ka viņa laikam nesaprot kapēc kāds ticēja, ka es varu strādāt attiecību nodaļā bez jebkādas pieredzes.
|
Comments:
man uzreiz prātā no pieredzes, ka tādas dūdiņas parasti baidās palikt otrajā plānā, kad atnāk tādas jauniņās un sāk izkonkurēt. vismaz šeit in greit britain. tādas aizdomīgas un galvenais, ka redz, ka "mēs" cenšamies un mums sanāk, pat bez tādas milzīgās pieredzes. neuztraucies lieki! būs labi:)
uzņēmums taupa uz videokamerām ;D |
|
|