Jūlija vakars Valodu mājā
Posted on 2024.07.22 at 00:49
Pamanīju nesaglabātu cibas ierakstu no jūlija sākuma. Baidos pat domāt, cik tādu cibas ierakstu palikuši pusuzrakstīti pusmiegā un pēc tam izdzēsti, jo droši vien vēlāk nav bijis sajēgas vai drosmes tos pabeigt. Varbūt arī palika bail no tādiem spokainiem, puspabeigtiem tekstiem. Atmiņu dēļ izņēmuma kārtā šo atstāšu te cibā, pat ja nepilnīgs un nepabeigts.
Kad piektdienas vakarā ukraiņu dzejniece Ļuba Jakimčuka (Любов Якимчук) teica, ka kopš Krievijas iebrukuma Donbasā vairs nav skaisto aprikožu koku, sākumā likās, ka tā ir metafora par zaudēto bērnības paradīzi, bet tad, kad sāka stāstīt par kara ietekmi uz klimatu, sapratu, ka tas tā tiešām noticis. Tātad aprikožu vairs nav, bērnības pasaule izpostīta, toties ir uzplaukusi ukraiņu kultūra, māksla kā pretestība iznīcībai.Teātra izrādes izpārdotas vairākus mēnešus uz priekšu.
"Nav tā, ka mēs visu laiku sērotu un bēdātos."
Vēl atceros to, ka tulkotāja I. man novēlēja skaistu vasaru un tik gaiši pasmaidīja. Jāpiekrīt, ka ļoti spēcīga dzeja un brīnišķīga performance