28 November 2013 @ 04:41 pm
 
man kaut kad pagaajshnedeelj pazuda speeja justies pieviltai. es nezinu kaapeec un kaa, bet varbuut es esmu iemaaciijusies nevilties, vai es esmu pieradusi vilties un taa nejuutas kaa vilshanaas. tagad katru reizi, kad es nonaaku potenciaalaa vilshanaas situaacijaa mani paarnjem taada 'no biggie, kas tad man, a ko es padariishu, it is what it is' mentaala ambience. man viss, ko cilveeki dara shkjiet vinju dariishana, un varbuut pat taada bezpersoniska kosmosa padariishana, kam ar mani nav nekaada sakara. es esmu mazs kukuliitis, kas ripinaas pa smilshaino celju saulrietaa cauri mezhiem, garaam briesmonjiem kruumos un paari njergainiem kurkuljiem juuniju beigaas, es dauzu maijvaboles kas man sitas pretii un ripinos tik pretii kaut kam mieriigam un nenoteiktam.
 
 
( Post a new comment )
vanga[info]vanga on November 28th, 2013 - 07:26 pm
cik jauki. izlasīšu šo desmit reizes, pie spoguļa izlaidīšu matus, iedzeršu malku ūdens un cerēšu, ka man arī paliks tāpat
(Reply) (Link)