Spīd saule spoži un šī pasaule ir mana.
Milzīgas kondorkaijas lido pār pelēkiem jumtiem un man šķiet, ka nav vēja.
Nemiers, miers mijas manī. Rokas grib pastiepties tuvāk, bet raujas atpakaļ, labā kāja trīc, bet kreisā nespēj izkustēties. Noriju to, kā nav manā rīklē.
Un kondorkaijas lido, es skatos, negribu viņām līdz, gribu...
Nē to jums neteikšu; tikai Tev.

Jūtos: radošs
Šūpoju kājas pie: Gostji iz budushchevo