27 July 2013 @ 10:59 am
nedaudz par manu kolēģi pauli  
aizvakar viņš man atnesa gandžu, un, protams, ka es rēķinos, ka viņš sev paņems krapali, bet jābūt daunim, lai neredzētu, ka tur ir nedaudz vairāk par divām trešdaļām norunātā. neko neteicu, jo sapratu, ka pati esmu muļķe un tā man vajag, ja pēkšņi izsaku lūgumus švaļiem. tās pašas dienas pusdienslaikā viņš sakurījās tā, ka apsēdies atslēdzās ar hotdogu rokā.
vēl paulis visu laiku izdod skaņas, ziniet, ir tie cilvēki? un tā nav tikai skaļa žāvāšanās, ķiķināšana, skatoties kaķu bildes vai iestenēšanās ceļoties augšā (viņam ir 20 gadi), tā ir nepārtraukta kunkstēšana. gaidu piemērotu brīdi, lai pajautātu, kas viņam par problēmām.
tikko viņš man jautāja, vai, ja viņš spiedīs sarkano venden bačoka krāniņu, tur nāks laukā karsts ūdens. šajā brīdī biju tik apjukusi, ka spēju tikai skatīties un novilkt "nujā...", varbūt garīgā atpalicība ir lipīga.
trešdien viņu atlaidīs un man nav žēl.
Tags: