|
[Jul. 9th, 2017|09:33 pm] |
30km ar ričuku pa ielām, šosejām, smilšainiem, dangainiem celiņiem un krūmainām taciņām - ček. Tādam ričku un satiksmes un vispār visa kā zaļknābim un bailīgam tlusim tā ir baigā štelle. Drusku festivālmūzikas - ček, drusku draugi un paziņas - ček, drusku (ok drusku vairāk nekā drusku) darbs - ček. Es teiktu, ka viss ir līdzsvarā un balansā - solīdā balansā nevis uz aizas malas balansā, fiziskais fitness ček, sociālais fitness ček, kulturālais fitness ček. Pagaidām izskatās, ka pacients dzīvos. Virziena, mērķa, jēgas īsti nav, bet pagaidām bez tā var iztikt.
Brauc mājās, brauc tūlīt pat mājās, man saka. Es esmu mājās, atbildu. Man ļoti žēl. |
|
|
Comments: |
es zinu, ka šī ir galīgi neaicināta ziņkārība, bet mani visu laiku nedaudz urda jautājums, kas notika - jo es atceros, ka lasīju Tavus Filipīnu ierakstus un domāju: sasodīts, izklausās pēc tik ar sevi mierā esoša cilvēka tik harmoniskās attiecībās un līdzsvarotā dzīvē, wow. bet nu, skaidrs jau arī, ka realitāte =/= publiskais stāsts.
ja kādreiz uzrakstīsi grāmatu, noreklamē cibā, lai varu nopirkt.
Zin par ko es gribētu uzrakstīt grāmatu? Vai kā savādāk izstāstīt. Par pēdējā gada psihodēlisko tripu. Kopš atgriešanās šeit. Vot tas gan būtu stāsts. Ja vien es spētu to kaut kā izpaust.
izklausās pēc labas idejas. varbūt kaut kad vēlāk varēsi! kad būs nofermentējies tas stāsts, varbūt atradīsies izteiksmes līdzekļi, kas jutīsies kā īstie. | |