01 Novembris 2008 @ 14:36
domāju  
Vakar satiktu sen neredzētu paziņu. Parunājām par jaunumiem un vecumiem divu stundu garumā, lai gan biju plānojusi steigties uz Rīgas mājām, lai varētu ātrāk tikt uz pavisam īstajām mājām.
Lai vai kā man pēc tam visu ceļu bija jādomā par sevi un visām savām attiecībām.
Gribot negribot sapratu, ka pati vien esmu vainīga pie savu neizdevušosas attiecību statusiem ..
Man savu sirdi ir piedāvājuši vīrieši - vecāki, nodrošināti, izsmalcināti un visādi citādi it kā meiteņu sapņi, bet es vienmēr (tiešām VIENMĒR) priekšroku esmu devusi vai nu jaunākiem un zaļākiem, vai nu vecākiem un dzīves nezinīšiem. Es vienmēr esmu kritusi tādās attiecībās, kurās pati zināju, ka būšu ielāps. Attiecībās, kurās es esmu mūza, kas paceļ otru cilvēku augstāk par zemi, atdodot visu sevi, visus savus pēdejos spēkus, nekad negaidot kaut ko pretī, nekad nesūkstoties pašai par savām problēmām.
Vienmēr esmu zinājusi, ka viņiem interesē mana miesa un tas zināmais mīļums. Un, jā, es esmu sevi mānījusi ar cerībām, ka kādu reizi viņiem šī lāpīšanās pāraugs pavisam īstā mīlestībā.
Vai tas ir apzināti nepazināti? Izvēlos šādas "attiecības", jo nevēlos vairs neko nopietnu? - atkal dzīvot kopā, mīlēt uz pieciem gadiem un nēsāt gredzenu pirkstā.
Vai arī .. vienmēr esmu vēlējusies veicināt labdarību - labdarības akcija Ziemassvētkos vietējiem, brauciens uz bērnu namu, naudiņas iedošana ubagiem uz ielas, māju meklēšana noklīdušiem kaķiem. Tāda es esmu. un varbūt atsevišķu vīriešu izvilkšana no viņu problēmām, motivēšana un cenšanās par labu viņu laimei ir arī kaut kāda riebīga labdarības akcija, kas tikai sausina manu sirdi?
 
 
klausos: T-Pain - Right Hand
 
 
( Post a new comment )
neatpazīstamais[info]viesiz on 1. Novembris 2008 - 18:04
Lūk, tas man patīk. Šis ieraksts lika man domāt līdz pat šim brīdim. Tāds mazs un banāls rezumē - varbūt man nav nācies saņemt uzaicinājumus no ļoti nodrošinātām daiļajām atvasēm (kas zi' varbūt tad man širmis aizietu ciet), bet nu cik nu mana empīriskā pieredze rāda - nav jēgas īsti ielaisties kkādā intimitātē ar otru, ja nav chemistry - tā teikt, vieglu seksu vai pat "spārnos paceltas" attiecības nav vērts sākt. Kaut kā pēdējā laikā ļoti gribas domāt, ka brīžos, kad es saku Ta! - pretī otrs pateiks - Dā! un kopā sanāks jauki pasmieties. Pietam attiecībās abi ir līdzvērtīgi. Neliels samurgojums, no tā kas ienāca prātā dodoties prom no pasākuma, kur bija ex-. Lieki piebilst, ka es apzināti pasākumu atstāju ļoti agri, jo labi zinot kādi cilvēki paliek alkohola reibumā, es dzirdētu vispirms pārmetumus, tad dusmas, tad vilšanos un tad atkārtotu draudzēšanās aicinājumu. Pēh.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
Saziemota Linda[info]sniedze on 1. Novembris 2008 - 19:31
mhm. Teikts!
Bieži gribās uzšaut sev, kāpēc Tevis nosauktā "chemestry" uzmetas ar kaut kādiem tirliņiem (nu ar izņēmumiem - pēdējais vīrietis man pašai bija mans ideāls), nevis tiem IDEĀLĀ tipa vīriešiem.
Lai vai kā - esam jauni. mums ir laiks eskperimentēt un meklēt ;)
(par Tavu aizgājienu prom - es teiktu BRAVO! .. nav ko ķēpāties gar to, kas bijis.....)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)