Lūk, tas man patīk. Šis ieraksts lika man domāt līdz pat šim brīdim. Tāds mazs un banāls rezumē - varbūt man nav nācies saņemt uzaicinājumus no ļoti nodrošinātām daiļajām atvasēm (kas zi' varbūt tad man širmis aizietu ciet), bet nu cik nu mana empīriskā pieredze rāda - nav jēgas īsti ielaisties kkādā intimitātē ar otru, ja nav chemistry - tā teikt, vieglu seksu vai pat "spārnos paceltas" attiecības nav vērts sākt. Kaut kā pēdējā laikā ļoti gribas domāt, ka brīžos, kad es saku Ta! - pretī otrs pateiks - Dā! un kopā sanāks jauki pasmieties. Pietam attiecībās abi ir līdzvērtīgi. Neliels samurgojums, no tā kas ienāca prātā dodoties prom no pasākuma, kur bija ex-. Lieki piebilst, ka es apzināti pasākumu atstāju ļoti agri, jo labi zinot kādi cilvēki paliek alkohola reibumā, es dzirdētu vispirms pārmetumus, tad dusmas, tad vilšanos un tad atkārtotu draudzēšanās aicinājumu. Pēh.