es vismazaak izjuutu koncentreetu apzinju tad, kad dziivee notiek straujas paarmainjas un gradaacijas. taados briizhos man vispaar shkjiet, ka es neesmu es, bet kaut kaads pludinjsh, ko straume meetaa peec saviem mistiskajiem ieskatiem. man shkjiet apzinja ir taada miega paraliize, kas tev uzmaaciigi spiezhas virsuu kaa lietuveens and wants to consume you until you go mad. bet bezapzinjas spontaanie praata staavoklji ir kaa mezha zveereeni, kas ir bezgaliigi briivi un tevi aizrauj rotaljaas un piedziivojumos magjiskaa vasaras nakts mezhaa ar jaanjtaarpinjiem un zilzaljaam spaareem un reibinoshaam naktsvijoleem un samtainu suunu paklaajinju pie dzirkstiijosha meenesgaismas strautinja

es maija beigaas braukshu uz latviju un tas man visu sakaartos.