| |
[21. Maijs 2025|16:46] |
Svētdien noskrēju maratonu. Vairs neskaitu, kurš tas bija pēc kārtas, bet varbūt 17. Vai arī nē. Varbūt nesaistīti, bet varbūt arī nedaudz saistīti - pēc ārsta vizītes sapratu, ka mūsdienās var veltīt visu brīvo laiku, lai mēģinātu savest kārtībā savu veselību. Sāc ar zobiem, turpini ar locītavām, pēc tam acīm, asins analīzēm, holesterīniem u.t.t., u.t.jpr. Kad aplis ir noslēdzies, sāc visu no sākuma. Vai arī nebendē nervus un neej pie tiem dakteriem un dzīvo laimīgs.
Bet noskrēju normāli, savu spēju robežās. Pat mazliet ātrāk, nekā biju domājis. Tas laikam dēļ slapjā un vēsā laika. Ja būtu silts, tad noskrietu sliktāk. Redzēju tikai divus kritušos, viens ap divdesmito kilometru bija violetā krāsā un ar acīm ciet, apkārtējie gaidīja ātros. Otrs bija izbeidzies un apsēdies pēdējā kilometrā. Citādi, maz staigātāju bija distances pirmajā pusē. Man šķiet, šogad maz darba mediķiem bija. Pats arī sataupījos un tikai beigās sāku skriet uz ātro. Skriet visiem garām pēdējos kilometros ir daudz patīkamāk, nekā sākumā pārforsēt un pēdējos kilometros mēģināt izdzīvot un skatīties, kā garām skrien visi pārējie.
Organizācija, kā vienmēr bija laba. Vienmēr ir, kur piesieties, bet novērtēsim, to, kas mums ir. Kopumā - pozitīvi. |
|
|
