Vakar biju uz Changeling. Jā jau jā, Īstvuds vides & vēstījuma pasniegšanu ir nostrādājis pat pārsteidzoši labi. Un tas sērīgais džezs fonā ir vienkārši lielisks. Filmas 20/30. gadi manī uzrāva bērnības atmiņas, kas pēdējā laikā bija pārāk miegainas. Tagad spēju dažas no tām atsaukt ar tādu uztveres intensitāti, kā tikko pamodies.  

Un tomēr, galvenais skatīšanās iemesls visdrīzāk bija Endžijas galvenā loma. Kādu laiku nebiju skatījis viņu nopietnā lomā, jo manas kulta filmas ar A.J. dalību ir šīs:

Foxfire (1996) ir vienkāršs, nepretenciozs stāsts par meiču bariņa aizbēgšanas kāri & alkām pēc brīvības no tās pašas sistēmas nagiem & sabiedrības kā elektriskā gana mākslīgajām robežām. Arī bez tā, ka Anželina tur redzama kaila, tas varētu būt viens no labākajiem pusaudzes lomas tēlojumiem, nonākot „reālās” dzīves situācijā, attopoties izaugušai & vientuļai.

Filmā Gia (1998) ir Endžijas viskailākā loma gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Viņas lēkāšana starp dažādām lomām (raksturiem, emocijām) ir fantastiska, ja ņem vērā to, ka Džolija visu laiku paliek tikai & vienīgi pati. Tieši tāpēc tik ļoti cienu aktierus ar vairāk kā vienu sevī iemiesotu personību.

            Par Girl, interrupted (1999) no komentāriem atturēšos. Atzīstot tik to, ka vismaz līdzvērtīgi izcilu kādās aktrises tēlojumu, atrast nebūtu viegli. Ņemot, vērā, ka šajā lentā Endžijai ir „tikai” otrā plāna loma. Citkārt spožā Vinona R. uz viņas fona šķiet kā apjucis meitēns no vidusskolas teātra pulciņa...