moments, kad pasaule aiztur elpu pirms ļaušanās naktij, ir patiesi pasakains. dzelzceļa līnijas pret purpura debesīm, balti putni pret tām, kuras jau paguvušas satumst un laternas, kuras vieglītēm trīsuļojot iedegas, lai naktī pavadītu skatieniem vientuļus ceļiniekus. naktis būtu tik burvīgas, ja nebūtu to radījumu, kas tajās dodas sirojumos. mmm. un šodiena bija pasakaina. jā, tieši tā, kā vecajos, labajos laikos :)