Francis Bacon, Essays LVIII
(Tulkojums: "Salamans bilda: Nav nekā jauna zem saules. Līdzīgi Platonam, kurš nonāca pie atziņas, ka jebkura zināšana nav nekas cits kā atcerēšanās, arī Salamans pasludina, ka viss jaunais nav nekas cits kā aizmirsts vecais.
Frānsiss Bēkons, Esejas LVIII")
***
Īstenību mēs pieņemam pavisam viegli, varbūt tāpēc, ka nojaušam, ka nekas nav īsts. Es apvaicājos, ko viņš zina par "Odiseju". Grieķu valoda viņam padevās ar lielām grūtībām; es atkārtoju jautājumu.
"Ļoti nedaudz," viņš atbildēja. "Vēl mazāk kā visnožēlojamākais rapsods. Nu jau būs pagājuši tūkstoš un simts gadu, kopš es to sacerēju."
***
Būt nemirstīgam ir banāli; visas radības, izņemot cilvēku, ir nemirstīgas, jo nezina, kas ir nāve; zināt, ka esi nemirstīgs - lūk, tas ir dievišķi, briesmīgi, nesaprotami.
***
Homērs sacerēja "Odiseju"; bet, ja ir dots bezgalīgs laikposms ar bezgalīgu skaitu apstākļu maiņu, nemaz nav iespējams kaut vienu vienīgu reizi nesacerēt "Odiseju". Jebkurš ir neviens, un viens pats nemirstīgais - tie ir visi. Kā Kornēlijs Agripa, es esmu dievs, es esmu varonis, es esmu filozofs, es esmu dēmons un es esmu pasaule - satriecoši nogurdinošs veids, kā pateikt, ka manis nav.
***
Es biju Homērs; pavisam drīz es būšu Nekas - kā Uliss; pavisam drīz es būšu visi - miris.
("Nemirstīgais")
***
Lai cik garš un sarežģīts būtu liktenis, īstenībā tas sastāv no viena vienīga mirkļa - no mirkļa, kad cilvēks saprot, kas viņš ir.
("Tadeo Isidora Krusa biogrāfija (1829 - 1874)")
***
Pererga und Paralipomena pirmajā sējumā pārlasīju to vietu, kur sacīts, ka itin viss, ko vien cilvēks var piedzīvot no šūpuļa līdz kapam, ir viņa paša iepriekš noteikts. Tāpēc jebkura paviršība ir ar nodomu, jebkura nejauša sastapšanās - norunāta tikšanās, jebkura pazemošana - grēku nožēlošana, jebkura sakāve - noslēpumaina uzvara, jebkura nāve - pašnāvība.
("Deutsches Requiem")