Kā patīk?
Es izlasīju ar diezgan lielu interesi. Brīžiem patika un kaitināja reizē.

Es precīzāk tik kodolīgi nepateiktu, mhm. Brīžiem iekšēji ņirdzu ar paceltu īkšķi (līdz aplausiem nevelk), brīžiem īgns par absurdu, bet stilā labi ieturēts, sen piemirstais latviešu satīriķu vārds/uzvārds it kā izdomātām personām pielietojums vien ir ko vērts. Kopaina pat savelkas kopā, varēja pat iztikt, bet tā ir klase, galvā čalim skelets sižetā ir gana brangs bijis.:) Šodien ir pat diskrēta tikšanās ar autoru, ja nepaspēšu, deleģēju draugam-žurnaļugam nodot dažas savas domas.

Tā ir, ka runā ar bosu un raksta komentāru reizē, pat pat pat PAT:D

Es arī tagad lasu. Tagad laikam ir tas moments, kad kaitina. Kaut kas līdzīgs Jundzes "Vistiņām", tikai daudz literārāks un profesionālāk sarakstīts.