Skaloju sevi ar stipro Starter [skābs pēc velna, bet tik lieliskas formas pudele] un varu apgalvot, ka dzīve notiek, pilsoņi, uz vairākām dienām aizbraucu prom no nešķīstās, putekļainās metropoles pavēdināties Plieņciemā un šķiet, ka tas ir nācis man tikai un vienīgi par labu - iztīrīju galvu tā pamatīgāk, izstāstīju sevi sausu [Maija ir vispār dārgmetāls, reti ar kuru man ir saglabājies tik labs kontakts un tik viegli runāties], sasmēlos idejas un visubeidzot iztiku bez vārda dienas, priekškam vajag, nekas dižs jau no tās dienas tāpat nav, ja vien neskaita to, ka tiku pie burvīgas pašceptās kūkas un mani apsveica pasta rūķītis - šis bija savirknējis apstākļus tā, ka pa ceļam uz piemājas veikalu es atradu veselu strīpu ar dārgajām 55 santīmu pastmarkām, nu tik varēšu bliezt pa pastkasti. Par pastkasti runājot, reizēm es patiešām domāju, kāpēc 7. pasta nodaļas kolektīvs vēl nav sarīkojis pret mani vērstas raganu medības - salīdzinājumā ar citiem mājas iemītniekiem man pienāk nesamērīgi daudz pasta, pastniektante diez vai ir laimīga par tādu skraidīšanu un pasta šķirotāji noteikti ir manu adresi iegaumējuši, katrreiz drošvien neapmierināti ņurd 'Atkal tai trakajai kāds raksta!' un varbūt vispār met šautriņas manā portretā, kas zin.
Jāskatās, ko rītdiena man nesīs - katrā ziņā es noteikti smiešos lunātiķa manierē, to es daru jau tagad.