| |
[Sep. 12th, 2006|01:05 pm] |
Čau!
Kā sokās? Kādā virzienā pūš tavu domu vējš un vai emociju mākoņi pietiekami mitrina tavas esības augsni?
Esmu dilemmas priekšā - vienīgais man zināmais veids, kā es spēju rakstīt, ir kad esmu pamatīgi izbradājies pa melnajām smiltīm un piesūcies ar sasistu mašīnu, apdegušo dzīvības koku un prāta akmeņlauztuvju veseru dzirkstošo smaržu, kad esmu domu un pārdzīvojumu pārpildīts līdz pakāpei, kad mani rauj uz augšu no visa redzētā, kad es sēžu pie zaigojoša monitora un mani pirksti raustās konvulsijās, ar bezspēcīgu naidu klaviatūrā tetovējot smagnējos tēlus un bezapziņas labirinta dīvainās atbalsis.
Kad es aizeju no perifērijas mijkrēšļa, tuvojoties tam, ko gribētos uzskatīt par Dievu, mans radošais potenciāls izsīkst, it kā tieši melnās smiltis būtu tas katalizators, pateicoties kuram man ir vēlme, vai pareizāk - vitāla nepieciešamība - rakstīt, paust, izteikt un izdvest, noraustīties paniskā konvulsijā un uz mirkli apklust, savu tekstu pārlasot un nobīsoties no rakstītāja.
Es nesen pārlasīju Thief rakstīto un apjautu, ka jau vismaz pusgadu no manis nav bijis nekādu ziņu. Ir teksts, taču tik bezpersonisks un aptuvens, ka man, ar retiem izņēmumiem, bija pat žēl izšķiestā laika, ko es veltīju tā pārlasīšanai. Tas vairs nav Thief, ideju zaglis un jūtu plaģiators, bet gan kāds cits akadēmiskumā iegrimis tautologs un ūdens lējējs. Es negrasos neko dzēst, tā ir manu domu biogrāfija, taču ceru, ka ar šo sāksies kārtējais spirāles loks ceļā uz sevi.
p.s. Es vairs nemīlu vasaras. Vasaras iztukšo. |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/163176/135) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) elina |
|---|
| Date: | September 12th, 2006 - 01:59 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
čau
tev visā taisnība
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/52197/3196) | | From: | pierro |
|---|
| Date: | September 13th, 2006 - 12:47 am |
|---|
| | | (Link) |
|
Čau, tev ne visā ir taisnība.
Kaut neesi bijis tu domu un jūtu plaģiāts, es ievēroju tevi tieši šī pusgada laikā. Ja tas neesi bijis tu, tad vari arī mani par tukšu saukt. Ja nesauksi, tad pierādi sevi.
Starpcitu, neuztraucies. Vasara vienmēr sniedz tikai kailu izsīkumu. Nāk ziema. Un, tu jau zini, ko domāju es, vai ne? Nē. Nezini viss. Sasodīts, vai man atkal būs jārunā? Lai iet... Ziema spēcina (Bet tu to jau zini). Ziemā rodas taisnība (Bet tu to jau zini). Esam dzimuši ziemas tumsai un skaistumam (Bet, tu to jau zini.)
Kad tu būsi tu, dod ziņu, labrpāt piedalīšos, ka vajag. | |
