Rokas notraipītas ar tinti. Sēdēju uz balkona, pusstundu trenējos aprakstos, kas man ir viena no vājākajām vietām. Izrādījās krietni interesantāka nodarbe, kā biju baidījies. Pieķēru sevi pastāvīgi personificējam it visu - pat fakinas naftas cisternas. Tīri vizuālas ainas mani nekad nav interesējušas. Un pilsētas klusā daba, kā izrādās, interesē vispār tikai saistībā ar cilvēku darbības pazīmēm. Ar dzīvniekiem ir citādi - tie ir interesanti paši par sevi. :
Bet, jā, aprakstīšana tomēr ir saistoša nodarbe. Būs jāizdomā vingrinājumi arī visam pārējam: spraiga sižeta vīšanai, dabiskākiem emocionālā stāvokļa aprakstiem, īsai un precīzai varoņu raksturošanai u.t.t. Vajadzētu katru dienu kaut vai pusstundu-stundu pamīšus ar to visu nodarboties. Papildus reālajai rakstīšanai, protams. Un dzīvošanai. Protams.
Bet, jā, aprakstīšana tomēr ir saistoša nodarbe. Būs jāizdomā vingrinājumi arī visam pārējam: spraiga sižeta vīšanai, dabiskākiem emocionālā stāvokļa aprakstiem, īsai un precīzai varoņu raksturošanai u.t.t. Vajadzētu katru dienu kaut vai pusstundu-stundu pamīšus ar to visu nodarboties. Papildus reālajai rakstīšanai, protams. Un dzīvošanai. Protams.
Comments
|
psihoanalītiķes polārlapsas un bebri - eksistenciālisti?
|
to droši vien pat ūpji nezina
(Reply to this) (Parent)
|
jū mast bī džek lalein!!
(Reply to this) (Thread)
|
lalein is not lakī, hī is strong end smārt!
end king of džūs, ofkors.
(Reply to this) (Parent)