man dziivee ir divas telpas. viena ir sociaalaa telpa, kas man ir pretiiiga un par mazu, un tajaa atrodoties, man paarsvaraa ir sajuuta, ka kaads vai es pati sevi lauzhu un daru paari. otra telpa ir lielaa visuma un eksistenciaalaa telpa, kuraa esot es nesaprotu kas notiek, un tur nav ne virziena ne laika ne pashas telpas, viss shkjiet mazsvariigs un dreamlike un kriptisks, tur vispaar ir citi svariiguma likumi, kurus es nesaprotu. es tikai zinu, ka nav nekaadas telpas starp abaam, un shii raustiishanaas starp vienu un otru mani padara dzilji nelaimiigu un nogurushu.