|
oktobris 15., 2016
 | 04:19
hm, pēc mēneša pārtraukuma izgāju ārā (paralēli trīs mēnešu neredzēšanās anniverserijs ar visvisvis; sājš *mmmmmmmmm*)
kafejnīcā strādājošai ex cīņubiedrenei dzimpene, uzstājas duets sandra, pāris grenadīna/sulas/šņabja šoti, pāris glāzes boskas un paša pirkts smūtijs
ar 45 min setu uzstājas duets sandra. sandra sēž un cilvēki aizgāja dejot tieši uz pēdējo dziesmu par telefonu.
tieši pēc tam 8 esošajiem cilvēkiem atnāk vēl 6, skan kaut kāds ehr mēsls, tad 70-to gadu latviešu pleisliste jūtubē
runājam par citiem cīņubiedriem, savu studiju maiņām, teātriem, šad tad pakratam gurnus, vienos kafūzis veras ciet
cilvēki izlemj iet uz pūci naktī [dzirdētie varianti - ala (counterarguments: fū bļe, piektdienā tur viss ir sasvīdis), tims mints (fū, kaut kas), cmon, vecrīgā neviens vairs netusē, jāiet uz kkc (kkc? tur ir pilns ar dīvaiņiem un 21+, lololol), rock cafe (tu nopietni?)]. pats no balsstiesībām par blakus esošo čomski vai upīšielu atteicos, kurš tad mani ņem par pilnu
alas terasē uzskrienam vēl 2 zināmiem ex cīsiņbiedriem + 1 viņu pavadošo j-kdzi, piecas minūtes pastāvam "tuc-tuc-tuc" pūces cilvēku pūznī. iepriekšējā vēlme kādā izdevīgā brīdī salīdzināt šo vietu ar hospitāļielas "gaida vārna, gaida vārna, gaida pūce naktī, ejam staigāt --, mēs ar manu kaķi" padziest kā nebijusi un metas pumpas. varza izvēlas doties uz mintu. 40 min vnk stāvam aplī. principā tāds pats pūznis kā pūce, tikai te līdz densflouram nav jāšķirsta cilvēkveidīgie. negribas dikti izvērsties ar kustībām vai acu skatieniem, tikai liecos ceļos mūzikas ritmā.
trijos aiz muguras pielavās kāda jaunkundze, pat mazliet biedējošs plaukstas izliekums, ar kuru 20min mijam soļus, ieliecienus ceļos, vidukļu grābstīšanu, tizlus lyp-sincus repa dziesmām, kā arī.. sitienus pa manu (neesošo) presi. jo nesmaidu. pirmoreiz "nu, pasmaidi taču!", pāris sitieni, pavērsti rādītājpirksti pret saviem mutes kaktiņiem un pacelti uz augšu. cik nu varu sasprindzinos, un nāk vēl desmit sitieni, kad nākas apkampties. un dejot tālāk. šitas gan liekas pareizāk nekā darīt to apļos stāvēšanas lietu, bet arī, nu tā mūzika riņķošanai pa apli apkampjotā pozā īsti nav paredzēta. labprāt šos abus klubus pievienotu tam sarakstam, kurā ir h&m ar sportlandu. nekā nav, bet cilvēki iet vai rauj līdzi.
vēl pēc divdesmit vientulīgām minūtēm ejot ārā, viņa paskaidroja: "ar pasmaidīšanu daudz ko var panākt. nu kāpēc tu nesmaidi? es arī kādreiz tā darīju, bet tad mani piespieda, apmēram tāpat kā tagad es tevi, un viss ir baigi labi. es gan tevi nesastapšu, bet apsoli man, ka tu smaidīsi!"
izgāju, jautājuma formā uzrakstīju, vai mājās aizgājušajai kompānijai vakars ir beidzies, atbildi nesaņēmu, aizbraucu mājās. varbūt vajadzēja uzaicināt smaidītāju uz rītdienas koncertu, lai uzdejotu vēlreiz vietā ar nelielu provinces zaļumbaļļu atmosfēras piesitienu. bet nu sakaunējos, viņa paralēli visam runāja pa tālruni un iekšā klubā sakņupis sēdēja līdzpaņemtais švalis, kurš "sadzēries pārdomā visu dzīvi, taču smaida. nu, kas tev vainas?"
|
|
|
|
