14 Marts 2008 @ 18:18
Murgs kaut kāds  
Šodien pēc 1,5h pavadīta laika Rīgā braucu mājās. Vilciens kā jau vienmēr šajā laikā 16.26 ir PILNS līdz ārprātam! Viens puika brauc, stāv kājās, šim zvana mamma! Kaut ko cik nopratu stāsta par datoru, ka kaut kas ir noticis utt. Puika viņai sāk skaidrot ko lai viņa dara, ka viņi jāapgriež dators otrādāk, tad "...redzi tur tādu batereju, tur ir divsas ķepiņas, aiz tām pavelc un izņem ārā...mammmu, lūdzu, klausies, mammu, beidz, klausies, nu redzi tur ir, Kā neredzi??? nu tā abtereja liela, kā neredzi, Tev jāizņem, ....." Uhh, māte neko tā arī nesaprata. Nabaga mazais bija nobļaustījies ar līdzjūtīgu balstiņu pa visu vilcienu. Un mamma viņam pateica, lai kāpj ārā un aiziet viņai palīdz. Ne, nu neko jau māte. Mazais tikko vilcienā iekāpis, baruks kaut kur, nē, davaj, tagda kāpē ārā un baruc pie manis. Pff. Nu gan māte. Sākam braukt, nākošā pietura Vagonparks. A mazais mammai prasa, lai šī pasaka ar kādu transportu, a viņa laikam nezināja. Un ko bēranm šajā brīdī darīt, kāpt kaut kur ellē ratā ārā un braukt pie mātes, ka pat nezin vai aizbrauks. Kāda sieviete sāk viņa prašāņāt par to kur viņam jābrauc, tad izsecinam, ka varēs ar 15. troli braukt uz centru. Un iesaka, viņam labāk kāpt ārā Jāņavārtos, jo V-parkā būs jāiet paŗi tiltam. Un tad es iejaucos, ka tiltam pāri nav jāiet un tepat pie stacijas tak ir pietura, lai tik droši kāpj ārā. Noskaidrojām vai mazajam ir nauda un vai viņš visu saprata un izlaidām ārā no vilciena.

Fuuu...A kas būtu noticis, ja mūsu labi zināmajā sabiedrībā, mazajam neviens neko nebūtu pateicis par transportiem un visu noskaidrojis??? Un ar kuru galu tā mamma domā. Nu, lai tak sprāgst tas dator, nopirksi jaunu, bet padomā par savu miesīgo bērnu. Un, ja viņš arī tālāk neko nezinās ko darīt ar to datoru?? Par velti viss tas haoss???

Vispār esmu šokā.
 
 
Garastāvoklis:: šokēts
 
 
( Post a new comment )
viole[n]t[info]merlot on 14. Marts 2008 - 23:31
neredzu neko briesmīgu tajā visā. nevar gan saprast no Tevis rakstītā, cik gadu tam "mazajam", bet ja pats var braukt ar vilcienu, var noorientēties arī jebkur citur pilsētā. pilsētas bērniem tam jābūt asinīs tāpat kā mūžamežu vai tuksneša bērniem. nebiju klāt, nezinu, ko māte teica vai neteica, neattaisnoju kaprīzes. bet es principā uzskatu, ka bērni nav jātīsta autiņos. cik sevi mazu atceros, par sevi vislepnākā esmu jutusies spējot tikt galā tieši šādās situācijās. bet puikas priekšā - cepuri nost.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
Linda[info]indeed_girl on 15. Marts 2008 - 21:14
Zini, neesmu vēl māte, lai orientētos bērnu vecumā, bet, domāju, ka kādi 10 gadi bija. Un pie šīs Latvijas situācijas, kad visu laiku pazūd bērni visādu nenormālo nagos, ir jāsatraucas. Vispār jaunās mātes bieži viens par saviem bērniem nedomā. Pilnīgi. Un arī tas, ka cik bieži ir dzirdēta attieksme pret bērnu sabiedriskāja transportā, kad vadītājs izsēdina bērnu bez naudas. Kur tad ir visi pārējie, kas varētu šo bērnu aizstāvēt? Kur ir vecāki, kas nenodrošina, ka bērnam vienmēr būs naudiņa transportam?
Tur jau tā lieta, ka viņš neorentējās pilsētā, viņš mātei prasīja, kur tad viņam ir tagad jākāpj ārā, ar ko viņš var tikt uz centru, jau sabijies, to tak var redzēt. Nē, viņa pat noliek klausuli un neatbild viņam, ka mēs - sveši cilvēki, sākām iejaukties, lai palīdzētu. Izkāpis ārā no vilciena, viņam sejā pat bija bailes saskatāmas.
Protams, kad mūsu vecums auga, mēs bijām savādāki. Protams, kā kurš kur uzaudzis pilsētas centrā vai ne pilsētā. PAr to kur viņš ir uzaudzis nemācēšu gan spriest.
Bet es vienalga uzskatu, ka pakļaut bērnu kaut kādām briesmām, tikai dēļ datora, tad māti nevar saukt par māti. Viņas bērns taču nav datoriķis jau kopš dzimšanas. Hmm, nu varbūt daži tādi piedzimst.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)