šodiena ir burvīga. no rīta satiku vecvecākus, izsmējāmies par brāļa draudzeni, tad par to, ka omai liekas, ka jau tehniski esmu vecmeita, tad par tēta draudzeni, tad tētis smējās par vectēva atmiņu (pareizāk sakot robiem), kārtīgi draudzīgi apcēlām visu un visus, lai nekas netiek aizmirsts. paēdām jaukas vēlās brokastis. tad garāžā laboju, taisīju, lakoju mēbeles, atnāca skaistā meitene, nolēmām pusdienas pa latgalisko-apēdām rasolu un iztriecām jaunpiebalgas kandžas šotus, izvedām pastaigāties suni, aizgāju uz zālīti, iegāju pirtī, tagad sēžu apkrāvusi apkārt grāmatas, velku mūziku un lejā sīkais ar trim draugiem bliež popa un roka klasikas sentimentālos variantus uz divām akustiskajām un diviem basiem. māja dun, viens vēl piedzied. neko traki labi nesanāk, bet man tāpat patīk, ka skan dzīvs. uztaisīju vakariņas, lai viņi ilgāk paliek un labi smuki cenšās. ja te visā vēl būtu kripata ķircināšanās un sekss kaut skatienā, tas arī būtu viss. absolūtās laimes iztikas minimums.