jautājumi and šit par ēdienu ir ārkārtīgi kaitinoši ,nevar nepiekrist. "kotletes ir tur,bet ēd viņas ar to nevis šito un vispār viņas ir ietītas 3 dvieļos uz dīvāna un ēd maizīti klāt..." un tas jāklausas katru dienu, viens no iemesliem kāpēc apmeklēju psihoterapeiti.

nu vāks, bet kāpēc visiem vienkārši nav vienalga?!
mans organisms - ēdu ko gribu, bojāju arī kā gribu.
es jau tā kā vēl chillā cenšos to uzņemt, jo tikai tikko atsāku diendienā satikt 'bet šitā ēst nevar', bet drīz mani laikam līdz nervu sabrukumam novedīs :(

oh, now you know how i feel :p

tur jau ir tā lieta, ka neviens parasti īpaši nebrīnās, ka cilvēks, teiksim, neēd papriku vai sīpolus, kas man nav līdz galam saprotams, bet, piemēram, ja neēd gaļu, sākas lielās lekcijas. pēkšņi visi ir baigie nutritionisti un cilvēka anatomijas speciālisti, sak', tur ir visas vajadzīgās barības vielas,cilvēks ir visēdājs, tu nomirsi, bla bla bla... un tā jau pusotru gadu, esmu dzīvāka par dzīvu :) bet nu jā, bik āda jāuzaudzē, lai to pieciestu.

nu es jau nepārdzīvotu, ja tas tā būtu tagad tikai par gaļu, bet tas bija arī agrāk. visi domā, ka zin labāk. awesome, jā. viņi laikam man iekšā ielīduši un visu redzējuši 8)