| |
[Jul. 28th, 2003|06:09 pm] |
Par to, kas nezin neko.
Mēness nezin, ka viņš ir rāms un mirdzošs. / Un pat
to, ka viņš ir mēness; / Smilts, ka viņa ir
smilts. Nav tādas / lietas, kas zinātu,
ka viņas forma ir vienīgā. / Ziloņkaula
figūras ir pilnīgi svešas / Abstraktai šaha spēlei, tāpat
kā roka, / Kura viņas pāvieto. Varbūt
cilvēka liktenis / Ar īslaicīgiem priekiem un ilgstošām
ciešanām / Ir darbarīks Tam Citam. Mēs to nezinām. /
Nosaucot viņu par Dievu, mēs no tā neko neiegūstam. /
Tikpat veltīgas ir arī bailes un šaubīšanās, /
Un sakropļotā lūgšana, kuru mēs uzsākam. / Kāds
loks ir raidījis šo bultu? / Kāds viņš es esmu?
Kāda virsotne ir viņa mērķis
H.L.Borhess |
|
|
