30 Marts 2010 @ 21:39
 
tai dienā, kad man likās, ka šī atkal nav dzīve, šis ir kino, jo dienas vidū ej pa ielu un esi karnevālā, un ir pavasaris un ir priecīgi līdz mielēm, karambā bija dzimšanas diena.
un tā tur izskatījās.




Retro Stefson bungu puisis uz loga rakstīja ansambļu secību. Kad pabeidza, cilvēki, kas sēdēja uz palodzēm, atspiedās un dabūja zilas jakas. Neviens nepukojās, nedusmojās un nebļaustījās par to, aizgāja uz tualeti, izmazgāja jaku, iebāza lielā milzīgā plastamas maisā, pārmeta pār plecu un nesa mājās.




Kaut kāds skaists papucītis ar savu mazuli runājas ar Hjaltalin solistu. Papucītim jakai bija spilgti sarkanas pogas un vaļā bikšu priekša.


Retro Stefson puika salej aliņu.


pie mums pavasaris izskatās šādi
Tags:
 
 
dzied un spēlē: - Depeche Mode - Walking in my shoes
 
 
( Post a new comment )
туман kā migla.[info]littleappleman on 31. Marts 2010 - 12:23
visi tik ar ūšelēm,
mēs, šķiet, to pasākumu neuztvērām tik forši nopietni.
(Atbildēt) (Link)