iet tikai piektā vasaras diena, man ir nedaudz nosauļota muguriņa (gan no foršās ikšķiles dienas ar annu, gan vakardiena spastaigām rīgā) un man reāli jau šķiet, ka vasara ir cauri. bet kaut kādā ziņā ir arī. es zinu, ka tieši tagad man pēkšņi radīsies piedāvājumi visādām aktivitātēm, bet man būs jāstrādā, ebt tā tam ir jābūt, tā tā pasaule strādā.
es tiešām, tiešām jūtos atpūtusie,s ja godīgi. pietiek ar to apziņu, ka nekas anv jādara, ja negribi.