stranger to you
 
Recent Entries | Archive | Friends | User Info | Previous Entry | Next Entry

October 20th, 2005

(no subject) @ 08:51 pm

Klausos: Here Comes the Sun -- The Beatles

Davai sākam košļāt tabaku. Sabojājam zobus. Kad tie drups un kritīs, dzersim viskiju vakariņu vietā. Sūkāsim konfektes un cigaretes. Aiztaupīsim gadus melanholiski drūmiem večukiem un stāstīsim savus stāstus. Stāstus, kas neatšķirās no viņējiem. Jūs tikai bijāt nedaudz smukāki. Lai nevajadzētu lāpīt rētas ar ‘mēs tur bijām’.
Nē.
‘Te tas ir.’

Pāris garo apakšbiksu, par to, ka spēlējām lomu. Pāris kombinzonu, par to, ka dzīvojām to. Mes valkāsim tos, lai izrādītu tetovējumus, kas nāca līdzi mūsu iepriekšapmaksātajam, iepriekšizplānotajām, iepriekšiepakotajām dzīvēm. Manējie tikai uzlīmes, jo es nekad nevaru izlemt. Tavējie - melnā tintē, jo māksla nekļūdās. Lietainās naktīs tu man ļausi tos aizkrāsot ar flomāsteru. Kuteklīga krāsojamā grāmata.

Svētdienās mēs zvejosim zivju dīķa vidū. Viņi esot dzirdējuši, ka mēs adoptējam klaidoņus. Un ņemam tos līdzi ceļojumos bez galamerķa. Es braucu, jo tev patīk vizināties.

Es piedāvāju mums katram šovakar noklausīties priecīgu dziesmu pirms ejam gulēt. Tad rīt vēlā pēcpusdienā ziņot par rezultātiem. Par dziesmas ietekmi uz sapņiem, pamošanās garastāvokli/izskatu un citām zinatniski nozīmīgām lietām.

Labunakti cibiņi, labvakar ‘Here Comes the Sun’.
 
 |  | Add to Memories  | Tell A Friend

Comments

 
(!)
[User Picture Icon]
From:[info]x_f
Date: October 21st, 2005 - 09:34 am
(Link)
Here comes the sun, it's alright.

Tā arī nesapratu, kāpēc man par to būtu jāatskaitās vēlā pēcpusdienā, ja varu no rīta, kad man ērtāk.
Īsti neatceros, kas bija pēdējā dziesma, ko dzirdēju, taču slikta tā nebija. Gulēju labi, pamodos tikai vienu reizi. Pēc modinātāja spēju piecelties uzreiz. Man bija jāceļas par stundu agrāk kā parasti, un to izdevās izdarīt viegli. Nu, vai arī man izdevās nepiecelties parastajā laikā, kā uz to skatās. :)
Un rīts patiešām ir labs, pat ņemot vērā to, ka jau paspēju salīt.
Kaut ko arī laikam sapņoju, taču to nu gan vairs neatceros. Taču murgi tie nebija, točna.

Starp citu, es vakar vakarā pēc šī ieraksta izlasīšanas, atcerējos Tevi visos sīkumos, kāda Tu esi. Nevarētu teikt, ka būtu aizmirsis, taču tobrīd man bija tieši tāda sajūta – es Tevi atcerējos.
[User Picture Icon]
From:[info]sveshinieks
Date: October 21st, 2005 - 12:29 pm
(Link)
Tapēc, ka pēcpusdienā viedoklis jau ir nostāvējies. It sevišķi piektdienās. :)

Nu. Pastasti kāda es esmu, jo šodien nevaru atcerēties.
[User Picture Icon]
From:[info]judith
Date: October 21st, 2005 - 12:17 pm
(Link)
Es mazliet nosalu pa nakti. Ilgāku laiku nevarēju aizmigt, jo istabu apspīdēja spožs mēness.
Sapnī redzēju mirstam tuvu un mīļu cilvēku. Taču tas ir labi, jo tas nozīmē, ka šim cilvēka sākas jauna dzīve. Vēl es atkal, kārtējo reizi, pilnīgi apnicis jau, redzēju piebāztu pastkastīti, no kuras ņēmu ārā kaudzes ar vēstulēm. Tas nozīmē, ka es atkal nesaprotu, kas notiek manā galvā (ta' ta jaunums).
Rīta izskats bija tipisks. Spogulis nav mans ienaidnieks.
Zinātniski svarīga lieta, kūka brokastīs, vēl tikai laikam vīnu vajadzēja dzert, ja reiz tas bija pieejams, nevis tēju.
Es cerēju, ka šodiena būs saulaina.