Here comes the sun, it's alright.
Tā arī nesapratu, kāpēc man par to būtu jāatskaitās vēlā pēcpusdienā, ja varu no rīta, kad man ērtāk.
Īsti neatceros, kas bija pēdējā dziesma, ko dzirdēju, taču slikta tā nebija. Gulēju labi, pamodos tikai vienu reizi. Pēc modinātāja spēju piecelties uzreiz. Man bija jāceļas par stundu agrāk kā parasti, un to izdevās izdarīt viegli. Nu, vai arī man izdevās nepiecelties parastajā laikā, kā uz to skatās. :)
Un rīts patiešām ir labs, pat ņemot vērā to, ka jau paspēju salīt.
Kaut ko arī laikam sapņoju, taču to nu gan vairs neatceros. Taču murgi tie nebija, točna.
Starp citu, es vakar vakarā pēc šī ieraksta izlasīšanas, atcerējos Tevi visos sīkumos, kāda Tu esi. Nevarētu teikt, ka būtu aizmirsis, taču tobrīd man bija tieši tāda sajūta – es Tevi atcerējos.