"Šajā pasaulē Tu varbūt esi tikai cilvēks, bet kādam Tu esi vesela pasaule" G.G.Markess

Katrs cilvēks ir vesela pasaule ikvienam, ja vien šis ikviens kaut nedaudz iedziļinās. Un es nedomāju, ka esmu tikai cilvķes. Varbūt tikai ķermenis tas gan.Bet gars ir kas vairāk. Tas ir tik... nu, nonievaajoshi, akli, pazemiigi, vaaji, tuvredziigi, uzskatit,ka tu neesi nekas tb esi tikai cilveeks, un tad gaidiit, cereet, likt saprast ka kaads, kursh ata nedomaa tiks iezheelinaats, sakot, ka vinjam esi visa psaule.

ai, mana doma nedaudz griezi shkjiibi skan. bet es vienlaga censhos. galvenaa deja bija, ka: man shis teikums sacelj spuras gaisaa.tas nav briivs. tas piesien. es negribeetu, ka kaads mani padara atkariigu, pazinjodams,ka esmu visa vinja pasaule. kautgan tas jau ir noticis. Es varu iekaarot, iekarot, bet ja man cilvekes pats sevi noliek pie manaam kaajaam, pazemiibaa nolieoct galvu, tad... es uzreiz ar milziigu speeku tieku atrauta no vinja talau taalu. es negribu daavanaa cileeku, vai pati buut daavana. es negribu buut dieviete kada aciis vai visa pasaule. tā robeža ir tik smalka, starp iekarojamo un atgrūžamo.

un es negribeetu,ka mani novertee kaa neko, jo esmu pasaulee tikai cilvekes un ka manas akcijas tiek celtas lidizko es kaadam esmu visa pasuale. var jau buut, ka muusu veertiiba tiek meeriita tajaa, cik daudz cilvekeu muus miil. bet tad luudzu nejauksim, miilestiibu ar apmaatiibu.

ak jaa, visas shitaas attieicibu un tai sekojoshaas pirms un peec emocionaalaas izjutuas mani shobriid ir padariijushas pamatiigi vienladziigu un tukshu, iekshienee. es tikai ceru,ka tas atties. jo shobriid mani shiis izjuutas biedee: es nevaru nosaukt nevienu cilveeku, kuru shobriid mileetu. tas biedee. turklaat ja njem veeraa, ka vienmeer esmuz uskatiijusi, ka miilestiiba ir vissvariigaakais.