Sporta zālē bija kaut kāda resna, maza, bet ļoti dīvaina meitenīte. Kad es atnācu iesildīties, viņa uzkrītoši sāka lūrēt, kādas pogas es spaidu skrejceliņa vadības panelī; kad svēros, tad uzkrītoši lūrēja pār plecu, censdamās ieraudzīt manus kilogramus. Kad taisīju stieņa spiešanu sēdus pēdējo piegājienu, tad atnāca, nostājās pretī un naturāli lūrēja virsū. Nezinu kā citiem, bet man tas ļoti traucē. Tā arī nesapratu, ko viņa ar to gribēja pateikt.
9 raksta | ir doma