ne tikai tā. -

Un vispār ir tā, ka man laikam ir galīgi tizlas kājas un nervu sistēma man ir galīgi sabrukusi, vispār kaut kas iekšā sabrucis tā kārtīgi. Tieši pa nedēļu man ir tas viss jāsavāc, jāsamontē atpakaļ un jānostabilizējas līdz normai un vēl labāk. tas par to, ka man šodien bija skolas braukšanas eksāmens, šitajā aukstumā, kas gan vairs nav tik auksts kā bija, bet tāpat ir gana auksts, lai man nosaltu kājas. gājējus gan laika uzlabošanās ir sadzinusi uz ielām, man par sliktu. ir jau tā, ka es nenoliku, jo vispār daudzi "jo", es jau varētu taisnoties un teikt, cik visi ir slikti un ļauni un mani nemīl, bet īstenībā man vienkāŗsi jāatzīstas, ka mani nervi bija nobrukuši, kāja tā drebēja, ka es to nevarēju noturēt uz sajūga un kāda tad tur vēl braukšana. protams, ka izkritu. un asaras gandrīz pa gaisu, bet nebija. vispār jau tā ir, ka jautājums - kāpēc, ja mācāmies braukt ar dīzeli, csdd eksāmens ir ar dīzeli, skolas eksāmena autiņš ir benzīns, vēl pietam kaut kāds jancīgais, kurā, ja noslāpsti, ir jāspaida kaut kādas podziņas, lai atkal iedarbinātos? un neapšaubāmi ir tas, ka es visu laiku slāpu nost, man tā mašīna (bembis, man šķiet), galīgi nepatīk. tagad man raustās viena acs un mani tas kaitina vēl vairāk. vismaz figūras es noliku, par tām es stresoju apmēram četras dienas no vietas, jo nevarēju aizbraukt satrenēties, jo visas man zināmās mašīnas rīgā ir nosprāgušas. nekas, es visu imeācījos teoretiski un noliku praktiski. būtu forši, ja teorētiski varētu iemācīties arī nesatraukties un apvaldīt sev nepazīstamu mašīnu. šobrīd mazliet neciešu sevi, jo tā ir nauda un nauda vispār ir viss.
kāpēc vispār tādi skolas eksāmeni ir nepieciešami? bojā manus nervus un kāš manu naudu. negodība.

un vēl es dikti nosalu, jo, protams, tramvajs jau nevar nākt tad, kades stāvu pieturā un šo gaidu.

šito es nepārlasīšu pagaidām, ja tur ir kļūdas, lai ir. man ir skumji paršo tēmu un es esmu dusmīga, galīgi .

jāiedzer kafija.